Šonedēļ kļuva zināms, ka investīciju kompānijas "Hermitage Capital" līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders nosūtījis tieslietu ministram Bordānam vēstuli, kurā norādīts, ka
Latvijas tiesībsargājošām instititūcijām pirms vairākiem gadiem sniegta informācija par lielām naudas atmazgāšanas shēmām, taču rīcība nav sekojusi.
Vēstulē, kas nonākusi portāla LSM.lv rīcībā tostarp minēts, ka 2012. gadā kompānija vērsās pie Latvijas iestādēm, jo ticis konstatēts, ka caur Latviju tikusi atmazgāti aptuveni 19 miljoni ASV dolāru, kas bija daļa no Krievijas advokāta Sergeja Magņitska 2007. gadā atklātās shēmas. Ar tās palīdzību no Krievijas aizplūda 230 miljoni ASV dolāri. Maģņitskis vēlāk tika arestēts un cietumā 2009. gadā mira.
Maģnitskis Krievijā pētīja veidu, kādā kaimiņvalsts teisībsargājošās iestādes pārņēma "Hermitage Capital" īpašumu un atklāja, ka kompānijas finanšu līdzekļi pēc tam nonākuši organizētās noziedzības grupējumu rīcībā. Tādēļ Bordānam adresētajā vēstulē norādīts, ka Latvijā "Hermitage Capital" netika piemērots cietušā statuss un tā nevarējusi saņemt informāciju par izmeklēšanas norisi.
Savukārt 2016. un 2018. gadā "Hermitage Capital" iesniegusi Latvijas tiesībsargājošajām informāciju par 430 kontiem 14 Latvijas bankās, kas radījuši aizdomas, ka caur tiem tiek veikta 43 miljonu ASV dolāru atmazgāšana no Krievijas biznesa aprindām.
Tieslietu ministrs Bordāns ar ministrijas pārstāves Alises Dārznieces starpniecību portālam LSM.lv norādīja, ka saņemtā informācija nosūtīta prokuratūrai, kas ir par efektīvu izmeklēšanas uzraudzību atbildīga iestāde.
Prokuratūrai lūgts noskaidrot vai pirms vairāk nekā sešiem gadiem ierosinātajā kriminālprocesā nav notikusi neattaisnota izmeklēšanas novilcināšana.
Iesniegums daļā par iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pēc kompetences ir iesniegts izvērtēšanai un turpmākajai rīcībai arī ENAP un Finanšu izlūkošanas dienestam.
Bordāns uzsvēra, ka kopš kriminālprocesa uzsākšanas nav notikusi iesniedzēja informēšana un investīciju kompānija nav sagaidījusi tolaik Ģenerālprokuratūras pārraudzībā esošā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta rīcību.
"Pirms sešiem gadiem Ģenerālprokuratūrai tika iesniegta informācija par lielām naudas atmazgāšanas shēmām – ar konkrētiem faktiem par bankām un uzņēmumiem, summām un banku kontiem. Tāpēc investīciju kompānija paudusi bažas – šāda nesadarbošanās un informācijas atstāšana bez ievērības līdz šim nav bijusi nevienā citā valstī. Atšķirībā no Latvijas visur citur ir sekojusi nepieciešamā rīcība. Šo sešu gadu laikā nav bijusi pat atbilde no Latvijas, lai gan atbildīgās iestādes tikušas brīdinātas par naudas atmazgāšanas shēmām un tām sniegti konkrēti fakti," pauda tieslietu ministrs.
Bordāns uzsvēra, ka pēc ministrijas iniciatīvas Ministru kabinets ir atbalstījis nepieciešamību veikt revīziju saistībā ar finanšu noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu, lai identificētu un novērstu efektīvu kriminālprocesu kavējošos faktorus.
"Ņemot vērā, ka Latvija ir izvirzījusi par prioritāti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un apkarošanu, prokuratūras un tiesas darbības efektivitāte būtu vērtējama revīzijā (pētījumā), kas aptvertu tieši finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu. J.Bordāns atzīst, ka, ņemot vērā ieilgušo finanšu noziegumu, tostarp naudas atmazgāšanas shēmu izmeklēšanu un iztiesāšanu, Tieslietu ministrijas prioritāte ir specializētas ekonomisko lietu tiesas izveide, kas ir neatliekams jautājums.
Minēto lietu ilgstoša izmeklēšana un iztiesāšana negatīvi ietekmē mūsu valsts reputāciju un tautsaimniecības attīstību," tā tieslietu ministrs Bordāns.