"Jāsaprot, ka budžetu sastāda finanšu ministrs un viņa partija. Mēs esam panākuši rezultātu vairākās lietās, kuras attiecas uz mūsu partijas [pārraudzībā] nodotajām jomām. Papildu [nauda] ir atvēlēta skolotāju algām, zinātnei. Minimālās algas celšana notiks pēc gada. Mums bija smaga cīņa, bet nenožēloju, ka tam gājām cauri. Mēs ejam tālāk," teica Bordāns.
Aizvadītajā nedēļā pēc JKP aicinājuma valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem. Ministriem bija arī nesaskaņas par Liepājas cietuma būvniecības termiņu - sākt to nākamgad vai atlikt līdz 2022. gadam. Bordāns pagājušajā piektdienā pavēstīja, ka ar būvnieku SIA "Abora" netiks slēgts līgums par cietuma celtniecību. Bordāns "Rīta Panorāmā" norādīja, ka tiks rīkots jauns konkurss par cietuma celtniecību un paši būvniecības darbi nākamgad vēl nesāksies. Bordāns atzina, ka tam par iemeslu ir problēmas ar tā dēvēto "būvniecības karteli", tomēr norādīja, ka visi noziedzības apkarošanas pasākumi atliksies par pieciem sešiem gadiem un nāksies "šķērdēt līdzekļus vecu cietumu remontam".
KONTEKSTS:
Ministriju papildu budžeta pieprasījumi politiskajām prioritātēm pārsniedz 953 miljonus eiro, bet kopējais finansējums ir deviņas reizes mazāks – nedaudz vairāk par 100 miljoniem eiro. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pirmdien, 2. septembrī, paziņoja, ka visam naudas nepietiks. Tādēļ otrdien, 3. septembrī, liela daļa valdības sēdes tika veltīta tam, lai ministrijas sīkāk iepazīstinātu ar savām vajadzībām.
Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) – vairāk nekā 279 miljonus eiro. No tiem 120 miljoni nepieciešami mediķu atalgojumam, 17 miljoni – ambulatoro pakalpojumu pieejamības pilnveidei, vēl 14 miljoni – psihiskās veselības uzlabošanas plāna īstenošanai. Skaidrs, ka tam visam naudas nepietiks un ministrei nāksies pieņemt sāpīgus lēmumus – no kurām prioritātēm atteikties.
