Bondars intervijā Latvijas Radio pauda, ka saistībā ar iecerētajām autoratlīdzību režīma izmaiņām būs diskusijas par to, kā to mainīt un kā to pastāstīt tiem, kurus izmaiņas skars, šis jautājums būs dienaskārtībā noteikti.
Bondars norādīja, ka nākotne pēc Covid-19 krīzes nav zināma, “ceru, ka valdība ir uzminējusi”, kāda tā būs, jo “visas valdības pasaulē šoreiz min”, un arī Latvijas valdībai jānosaka, kā valsts ekonomika sāks darboties pēc krīzes.
Tāpēc diskusijas Saeimā varētu būt par vairākām lietām, ko mēs varēsim vai nevarēsim atļauties, piemēram, par kompensējamajām zālēm, īpaši onkoloģijā. Tāpat varētu būt diskusijas par akcīzes palielināšanu tabakas izstrādājumiem, lai, no vienas puses, cilvēki to mazāk patērētu, bet, no otras puses, pildītos valsts budžets.
Debates būs arī ar koalīcijas partneriem, tādas bijušas arī līdz šim, bet tas ir normāli šajā laikā, norādīja Bondars. Viņš arī cer, ka budžeta pieņemšana nekļūs par valdības stabilitātes klupšanas akmeni. Gadījumā, ja būtu nepieciešama jauna valdība un jauns budžets, tas prasītu mēnešus, jo arī šo valdību nebija viegli izveidot, atgādināja Bondars.
Viņš cer, ka budžets tiks pieņemts šī gada novembrī, “mēs kā komisija nevilksim garumā, mēs kā Saeima nevilksim garumā”.
KONTEKSTS:
Valsts 2021. gada kopbudžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardi eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2020. gada plānu, valsts budžetā 2021. gadam paredzēts ieņēmumu samazinājums 328 miljonu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 744,1 miljona eiro apmērā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2021. gadā prognozēti 6,682 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi plānoti 7,84 miljardu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2020. gada plānu, ir 602 miljoni eiro jeb 8,3%.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,15 miljardu eiro un 3,17 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2020. gadu, nākamgad valsts speciālā budžeta izdevumi pieaugs par 195,6 miljoniem eiro jeb 6,6%.
Valsts 2021. gada budžets izstrādāts, pieņemot, ka valsts IKP nākamgad pieaugs par 5,1%. Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardi eiro jeb 3,9% no IKP.
Jaunajiem prioritārajiem pasākumiem nākamgad plānoti vairāk nekā 300 miljoni eiro. Budžetā paredzētas lielākas algas ārstiem, pedagogiem, finansējums neatkarīgajām institūcijām, sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sociālajai jomai, lai pildītu Satversmes tiesas lēmumus.
Līdztekus likumprojektam "Par valsts budžetu 2021. gadam" tiek virzītas vairākas nodokļu politikas izmaiņas.
