Bondars: Eiropas banku atvērtība nemazinās cilvēku vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Pat tad, kad Luksemburga un Austrija sāks dalīties informācijā ar citām valstīm par noguldītāju personībām savu valstu bankās, cilvēki, kuri nevēlēsies maksāt nodokļus, meklēs citus ceļus, kā to nedarīt. Tā intervijā Latvijas Radio atzīst bijušais Latvijas Krājbankas vadītājs Mārtiņš Bondars.

Cilvēku vēlmi nemaksāt nodokļus, centienus noslēpt savu patieso turību un nelikumīgo rīcību, no vienas puses, un likumsargu un citu institūciju centienus sadzīt šiem cilvēkiem pēdas, no otras puses, Bondars nodēvēja par mūžīgo spēli, kurā kaķi cenšas noķert peles.

Diskusijas ap Austrijas un Luksemburgas banku politiku jo asas izvērtās pagājušajā nedēļā, kad Eiropas Savienībā (ES) ritēja diskusijas par banku konfidencialitātes politiku un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Luksemburga un Austrija bija šo notikumu centrā. Abas ir vienīgās kopienas valstis, kas atteikušās automātiskai informācijas apmaiņai par Eiropas Savienības iedzīvotājiem, kuriem ir banku konti šajās valstīs. Pēc asas Eiropas Komisijas kritikas, abas mīkstinājušas savu nostāju. Turklāt Luksemburga izpelnījusies arī brīdinājumus par to, ka tā ir pārāk atkarīga no sava banku sektora.

Bondars uzsvēra, ka šobrīd nav tā, ka Austrijas un Luksemburgas bankas piedāvā izvairīties no nodokļu maksāšanas. Taču tās piedāvā saviem noguldītājiem saglabāt ievērojami lielāku konfidencialitāti. „Ir iespēja samaksāt nodokļus savai mītnes valstij, piemēram, Latvijai, nepasakot, ka jūs esat nodokļu maksātājs. Tātad, Austrija un Luksemburga pārskaita nauda Valsts kasei, nepasakot, ka tas ir Jānis Bērziņš vai Anna Liepiņa.” Banka ļauj noguldītājam saglabāt savu identitāti.

Tagad ES, Austrijas un Luksemburgas iestādes nolēmušas, ka abas valstis dalīsies informācijā ar citām ES valstīm, sākot ar 2015.gadu. Taču informācija tiks sniegta tikai ES dalībvalstīm, uzsver Bondars. Tas nozīmē, ka līdzšinējā politika saglabāsies attiecībā pret Ukrainu, Krieviju un citām valstīm, kuras nav ES.

Savukārt ES pilsoņi, kuri arī turpmāk vēlēsies saglabāt noslēpumainības plīvuru pār saviem ienākumiem, atradīs citus ceļus, kā paslēpt savas finanses, ir pārliecināts Bondars.

Jau vēstīts, ka pēdējo gadu laikā piedzīvotās finanšu krīzes un banku likstu dēļ Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs ir veiktas daudzas reformas, lai nepieļautu valstu pārāk lielu atkarību no bankām un īstenotu citus ekonomikas līdzsvarošanas pasākumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti