Bizness īsumā 27.09.2011.

Latvija iebildīs Eiropas Komisijas plānotajiem brētliņu nozvejas kvotu samazinājuma plāniem, tā izteikušies Zemkopības ministrijas pārstāvji. Jau ziņojām, ka no nākamā gada Eiropas Komisija ir iecerējusi samazināt brētliņu nozvejas kvotu par 26 procentiem. Taču brētliņas ir nozīmīgs ienākumu avots daudziem piekrastes zvejniekiem, un Latvijas nostāja ir, ka samazinājumam nevajadzētu būt lielākam par 15 procentiem. Tāpat Zemkopības ministrijā nav skaidrības kāpēc iecerēta arī reņģu kvotas samazināšana, jo kopējā pētījumā ar Igaunijas pārstāvjiem secināts, ka reņģu daudzums jūrā ir pašpietiekams.
*
Šā gada astoņos mēnešos reņģu nozvejas rādītāji Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos jau ir pārsnieguši gadā atļauto normu. Latvijas zvejnieki kopā drīkst nozvejot teju 3 tūkstošus tonnu reņģu, kas jau ir pārsniegta par procentu. Atbildīgo dienestu vadītāji un Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits, uzskata, ka ar reņģu zveju ir notikusi krāpšana. Jau kopš 2007. gada Rīgas jūras līča piekrastē gada laikā nozvejas kvotu ir izdevies izpildīt tikai par 75 procentiem, tāpēc nav saprotams, kāpēc apjomi būtu pieauguši tik strauji tieši šogad.
*
Eiropas basketbola čempionāts Lietuvā ir bijis rentabls, tā pavēstījuši čempionāta rīkotāji. Precīzi dati gan būs zināmi novembrī, bet provizoriskie rezultāti liecina, ka rīkotāji ir nopelnījuši. Kopējie čempionāta tiešie ieņēmumi sasniedza ap 35 miljoniem litu jeb aptuveni 7 miljoniem latu, kamēr tā rīkošana izmaksāja par 2 miljoniem litu mazāk. Tostarp jāsaka, ka Eiropas čempionāts Lietuvā izmaksājis krietni lētāk nekā pirms četriem gadiem Spānijā rīkotais, kad iztērēti tika vairāk nekā 60 miljoni eiro. Čempionāta rīkotāji arī norāda, ka Lietuvas valsts pievienotās vērtības nodokļos ar meistarsacīkstēm ir atguvusi teju 5 miljonus latu. Šogad notikušais čempionāts arī bija komandu ziņā daudzskaitlīgākais, jo turnīrā piedalījās 24 izlases. Rīkotājiem labi veicies arī ar biļešu tirdzniecību, jo pārdoti 75 procenti no visām biļetēm.
*
Valdība šodien lems, vai pārdot valstij piederošo uzņēmumu "Latvijas Valsts mērnieks". Uzņēmums atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Pārdošanas priekšlikuma anotācijā minēts, ka valsts nevēlas nodarboties ar mērniecības komercdarbību, tāpēc uzņēmuma kapitāldaļas pārdos Privatizācijas aģentūra. "Latvijas Valsts mērnieka" pamatkapitāls ir vairāk nekā pusmiljons latu, bet pērnā gada zaudējumi samazinājušies līdz 70 tūkstošiem.
*
Savukārt laikraksta "Telegraf" izdevēja zaudējumi pērn samazinājušies līdz 132 tūkstošiem latu, kas ir divas reizes mazāk nekā 2009. gadā. Tāpat izdevniecībai izdevies palielināt savus ieņēmumus par 39 procentiem. Biznesa portālam nozare.lv, "Telegraf" īpašnieku "News Media Group" pārstāvji skaidroja, ka finanšu rādītāji uzlabojas, jo ne tikai pieaug laikraksta ieņēmumi, bet turpinās izmaksu optimizācija. Tāpat "Telegraf" izdevies piesaistīt lielāku latviski runājošo lasītāju daļu, kas pērn palielinājusies par 13 procentiem.
*
Degvielas tirgotājs "Virši-A" pagājušajā gadā kāpinājis peļņas rādītājus uzreiz par 7,5 reizēm. Iepriekš nopelnīto nepilno 100 tūkstošu latu vietā, pērn nopelnīti jau 747 tūkstoši. "Virši-A" tāpat strādājis arī ar lielākiem ieņēmumiem, apgrozot 51 miljonu latu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš uzsvēris, ka pieaugumu sekmējis paplašinātais uzpildes staciju tīkls, kā arī aktīvāka pārdošanas politika. 1995. gadā dibinātais degvielas mazumtirgotājs "Virši-A" ir ceturtais lielākais uzņēmums degvielas tirgotāju sarakstā.
*
Zemo cenu aviokompānijas "easyJet" dibinātājs Stelijs Hadži-Joannu nolēmis mest izaicinājumu paša uzņēmumam. Hadži-Joannu jau ilgstoši ir nesaskaņas ar "easyJet" valdi, tāpēc viņš nolēmis dibināt konkurējošu aviokompāniju. Tās nosaukums būs "FastJet", kas, protams, izraisījis "easyJet" vadītāju neapmierinātību. Hadži-Joannu izveidoja "easyJet" 1995. gadā, bet ilgstoši nespēja saņemt pat dividendes no pelnošās aviokompānijas. Tikai pirms gada zdevās vienoties, ka akcionāriem pirmo reizi izmaksās atlīdzības, kuru kopējais apjoms nepārsniegs 190 miljonus mārciņu. Tāpat Hadži-Joannu uz 50 gadiem kompānijai izīrējis tās zīmolu, pretim saņemot ceturtdaļu procenta no ikgadējiem kompānijas ieņēmumiem.