Tūrisma nozare Latvijā ir vājāk attīstīta nekā pārējās Baltijas valstīs, tā atzinis Tūrisma attīstības valsts aģentūras vadītājs Armands Slokenbergs. Viņaprāt Latvijas tūrisma nozarei ir nepieciešami pasākumi nozares attīstībai. Viens no labākajiem piemēriem kā sekmēt tūrisma attīstību ir starptautiskā izstāde "Balttour", kas sāksies nākamnedēļ. Pērn Latviju apmeklēja par 10 procentiem vairāk ārvalstnieku nekā 2010. gadā, bet šogad ir cerības ārvalstu viesu skaitu palielināt vēl par 15 procentiem.
Pagājušā gada beigās banku izsniegtos kredītus atmaksāt ir kavējušies 24 procenti maksātāju. Salīdzinot pa trīs mēnešu periodiem, septembra rādītāji bija sliktāki nekā decembra. Kas nozīmē, ka banku kredītportfeļa kvalitāte pakāpeniski pieaug. Tas skaidrojams ar slikto kredītu norakstīšanu, kā arī lielāku banku ieinteresētību izsniegt kredītus tautsaimniecības attīstības projektiem. Pagājušā gada pēdējā ceturksnī kavēto maksājumu apjoms sarucis par 306 miljoniem latu.
Šā gada pirmajā tirdzniecības mēnesī apgrozījuma kāpumus piedzīvojušas abas lielākās Baltijas apģērbu kompānijas - Igaunijas "Baltika" un Lietuvas "Apranga". "Baltika" janvārī spēja ieņēmumos iekasēt vairāk nekā 3 miljonus latu, kas ir pieaugums par 7 procentiem, ja salīdzina ar gadu iepriekš. "Baltikas" apsaimniekoto veikalu ieņēmumi visstraujāk auguši Latvijā pēc tam Igaunijā un tikai tad Lietuvā.
Savukārt Lietuvas "Apranga Group" šā gada janvārī apgrozījusi vairāk nekā 8 miljonus latu, kas ir pieaugums par teju ceturtdaļu. Lielāko apģērbu pārdošanas kāpumu "Apranga" sasniedza pašu mājās Lietuvā. Latvijā pārdoto apģērbu apjoms bijis līdzīgs, bet Igaunijā "Aprangas" pozīcijas acīmredzot vājinājuši igauņu ražotāji. "Apranga" apjomu strauo kāpumu var arī skaidrot ar pazīstamāku zīmolu izplatīšanu, piemēram, "Apranga" tirgo Hugo Boss, Emergildo Zegna, Max Mara, Zara, Bershka un citu ražotāju apģērbus.
Ārvalstu investori pagājušajā gadā ir palielinājuši savus ieguldījumus Latvijā reģistrētajos uzņēmumos par 10 procentiem jeb 320 miljoniem latu. Lielākie ieguldījumi veikti nekustamo īpašumu, finanšu un enerģētikas jomas uzņēmumu pamatkapitālos. Lielākais ārvalstu ieguldītājs Latvijā ir "Swedbank" sistēmā strādājošais Zviedrijas uzņēmums "Ektornet Latvia", kurš izpērk bankas izsniegto kredītu problemātiskos īpašumus. "Ektornet" ieguldījums pērn sasniedzis 96 miljonus latu.
Augstākās tiesas Civillietu palāta šodien pasludinās spriedumu autoratlīdzību strīdā starp Latvijas Televīziju un autoru tiesību aizstāvošo biedrību AKKA/LAA. Par autortiesību neievērošanu biedrība vēlas no Latvijas Televīzijas piedzīt kompensāciju 1,4 miljonu latu apmērā, ko zemākas instances tiesa gan apmierināja tikai daļēji. 2009. gadā no LTV jau tika piedzīti 136 tūkstoši latu, atzīstot, ka televīzija daļēji nokārtojusi licences jautājumus 2005. gada pavasarī. AKKA/LAA no piedzenamās summas pienākas 6 procentu liela atlīdzība.
Nasdaq OMX Riga biržā šodien notiks kārtējās valsts parādzīmju izsoles. Valsts kase ir sagatavojusi piedāvājumu uz gadu iegādāties vērtspapīrus trīs miljonu latu vērtībā. Vakar arī tika izsolītas valsts parādzīmes uz gadu, par kopējo vērtību 12 miljoni latu. Kā ierasts, pieprasījums pēc vērtspapīriem vairākkārt pārsniedzis piedāvājumu. Jau ziņojām, ka pagājušajā mēnesī Nasdaq OMX Riga izsolījusi valsts parādzīmes 40 miljonu latu vērtībā.
Minimālās algas palielināšana nav instruments ēnu ekonomikas apkarošanai, tādu viedokli pauduši Latvijas Darba devēju konfederācijā. Tas skaidrojams ar ierobežoto minimālās algas līmeņa palielināšanu, jo vienmēr būs tā saucamie studentu vai pensionāru piepelnīšanās darbi par kuriem nemaksā lielas atlīdzības. Konfederācijā iesaka labāk izstrādāt regresīvo iedzīvotāju nodokļu likmi, kas būtu atkarīga no ieņēmumu apjoma. Šogad minimālā alga paliks nemainīga - 200 lati mēnesī.
