Latvijā ražotā saplākšņa eksporta vērtība pagājušajā gadā ir pieaugusi par 23%. Ja 2010. gadā uz ārzemēm izveda saplāksni 81miljona latu vērtībā, tad pērn saplākšņa vērtība jau nedaudz pārsniedza 100 miljonus latu. Zemkopības ministrijas dati liecina, ka saplākšņa eksports veidoja 8,5% no visas meža nozares eksporta. Visvairāk saplākšņa vests uz Vāciju, Lielbritāniju un Franciju.
Tikmēr būvkompānija "Arčers" 35% saražoto stikloto konstrukciju ir realizējusi ārvalstu tirgos. "Arčers" stikloto konstrukciju eksporta apjoms pārsniedzis 7 miljonus latu. Galvenokārt uzņēmums strādājis Skandināvijas tirgū, un kā atzina "" valdes priekšsēdētāja vietnieks Edijs Purmalis, tad no citām valstīm var daudz mācīties, kā aizsargāt savu tirgu. Lai veiksmīgi strādātu eksporta tirgos, "Arčers" pārstāvji panākumu atslēgu saskata vairāku gadu ilgās iestrādēs un mērķtiecīgās investīcijās. Provizoriskie pērnā gada ieņēmumi būvuzņēmumam tiek lēsti ap 28 miljoniem latu.
Inovāciju sekmēšanai zaļās ražošanas jomā būs pieejami teju 8 miljoni latu. Ekonomikas ministrijā ir sagatavots rīkojums atbalstīt programmu ar mērķi izveidot tehnoloģiju inkubatoru. Tāpat arī tiks paredzēta neliela apmēru grantu sistēma, lai motivētu uzņēmumu vadību pilnvērtīgi sagatavoties līdzdalībai brīvās konkurences tirgū. Programmai vajadzētu novērst pašlaik esošās nepilnības, kad nav atbalsts uz inovācijām un pētniecību balstītiem projektiem.
"Latvijas Balzama" ražotā "Rīgas Melnā Balzama" upeņu dzēriena pārdošanas rādītāji pagājušajā gadā ir pieauguši par 75%. Latvijā vien pārdots vairāk nekā pusmiljons šā dzēriena pudeļu, kamēr pietiekami liels apjomu kāpums novērots arī vienā no galvenajiem eksporta tirgiem Krievijā. Šogad "Latvijas balzams" plāno palielināt upeņu balzama pārdošanu vēl par 30%. "Latvijas Balzams" ir vecākais alkohola ražotājs Baltijā, kurš dibināts 1900. gadā.
Latvijas ekonomikas attīstībai pietrūkst attīstīta valsts zīmola, tādu uzskatu paudis starptautiskās globālo vīziju organizācijas "Horasis" vadītājs Franks Jirgens Rihters. Novembra nogalē "Horasis" Latvijā rīkos Globālo Ķīnas biznesa forumu un kā vienu no problēmām Rihters saskata nezināšanu par Latviju. Ja valsts sakārto savu pārvaldi, samazina nodokļus un stabili sevi reklamē, tad Latvijas iespējas ir kļūt par Ķīnas zīda ceļa beigu posmu, izmantojot ostas caur kurām vest Ķīnas preces uz Eiropu. Savukārt vietējai ražošanai vajadzētu orientēties uz luksusa preču tirgiem ar augstu kvalitāti, jo apjomu ziņā vietējie uzņēmēji neizkonkurēs lielos ražotājus.
Ukrainas ekonomiskās intereses un sakaru stiprināšana Latvijā notiek ar mērķi iziet Eiropas tirgū, tā "Latvijas Avīzei" atklājis Ukrainas vēstnieks Latvijā. Ukrainas uzņēmēju tiešās investīcijas līdz pērnā gada oktobrim bija 82 miljoni dolāru, kas ir trešais lielākais ukraiņu investīciju apjoms citās valstīs. Sadarbība jau izveidojusies kuģu būvē, dzelzceļa infrastruktūras uzturošā aprīkojuma ražošanā un arī finanšu sektorā. Bet kā potenciālās sadarbības nozares vēstnieks vēl minēja pārtikas ražošanu un metalurģiju. Latvijas nozīmība Ukrainas uzņēmējiem ir arī kravu pārvadājumi uz Skandināviju.
Pazīstamie piena nozares uzņēmēji Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš nodibinājuši jaunu uzņēmumu "Baltijas lāses piens", lai konsolidētu aktīvus pienā nozarē. Paredzams, ka jaunais uzņēmums pārvaldīs "Limbažu piena" un "Rīgas piena kombināta" akcijas, bet šobrīd notiek konsolidēšanās arī ar "Valmieras pienu". Atgādinām, ka "Rīgas piena kombināts" un lielākā daļa "Valmieras piena" ir pārdota Krievijas uzņēmējiem, bet kā norādījis Sausnītis, piena nozares konsolidācijai ir jāturpinās, pretējā gadījumā nav iespējams konkurēt ar lietuviešu uzņēmumiem, kuri katrs atsevišķi var pārstrādāt tik daudz piena, cik Latvijas uzņēmēji kopā.
