Jēkabpils, Madona, Kuldīga, Rēzekne – tās ir tikai dažas no kopumā 15 pilsētām, kurās šomēnes atkal darbu sākuši biznesa inkubatori. Jaunie uzņēmēji te varēs ne tikai tikt pie bezmaksas darba telpām, bet galvenais – saņemt pieredzējušu mentoru novērtējumu, padomus savām idejām un līdzfinansējumu dažādiem pakalpojumiem.
“Jāsaprot, ka inkubācija ir process. Inkubācija nav vieta, kur vienkārši saņemt kaut ko ar atlaidi. Tā ir vieta, kur komanda veicina komersanta attīstību, sniedz viņam konsultācijas, palīdz ar biznesa plānu, novērtē biznesa ideju, konsultē par finanšu plūsmām, mārketinga stratēģiju. Proti, visdažādākajos veidos veicina uzņēmuma izaugsmi,” stāsta LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.
Iestāšanās biznesa inkubatorā ir bez maksas, un LIAA sola to pakalpojumus nodrošināt visā Latvijā.
“Neatkarīgi no tā, kur strādā inkubators, tā komanda strādā ar visām inkubatora reģionā ietilpstošajām pašvaldībām. Visur, kur tas pēc pašvaldību vai inkubatora komandas ieskatiem ir nepieciešams vai būs pieprasījums, tiks organizēti informatīvi pasākumi, semināri, pakalpojumi būs pieejami uz vietas. Piemēram, ja nav inkubatora Saldū, tad jebkurā gadījumā Saldus komersantiem mēs līdzfinansēsim biroja vai ražošanas telpas tieši Saldū, ja viņiem tur ir izdevīgi atrasties un tur notiek faktiskā ražošana,” skaidro Očagova.
LIAA atzīst, ka nav padziļināti pētījusi uzņēmumu dzīvotspēju pēc inkubācijas iepriekšējā Eiropas fondu plānošanas periodā. Taču šoreiz uzsvars būšot uz kvalitāti, nevis uzņēmumu skaitu.
“Mūsu mērķa klienti nav produkti vai pakalpojumi, kas vērsti uz iekšējo tirgu, bet gan tādi, kuros ir inovācija un vismaz eksporta potenciāls, ja ne jau konkrēts eksporta virziens. Mēs mērķējam augstāk un gribam ļoti labas, kvalitatīvas biznesa idejas. Tā ir tā atšķirība,” uzsver LIAA pārstāve.
“Kad parādījās ideja par savu biznesu, es sapratu, ka tā ir pirmā vieta, kur man jāgriežas,” - tā saka uzņēmuma “Lat Eko Food” radītāja Egija Martinsone, kura ideju par “Rūdolfa” mazuļu biezenīšiem no 2010. līdz 2013.gadam attīstīja Jelgavas biznesa inkubatorā. Tagad uzņēmumam ir sava ražotne un 20 cilvēku komanda.
“Biznesa inkubators bija galvenā vieta, kur es sapratu, ar ko ir jāsāk. Kā ir jāsastrukturē lietas, kā jāsakārto dokumentācija un vispār – pareiza sistēma uzņēmējdarbības uzsākšanai, zīmola un produkta izstrādei. Bija daudz labu speciālistu, ar ko varēja konsultēties un kas ļoti palīdzēja. Es teiktu tā – ja nebūtu bijis biznesa inkubatora palīdzības, tas būtu bijis daudz sarežģītāk, nekvalitatīvāk un grūtāk izdarāms,” atzīst Martinsone.
Uzņēmēja gan uzsver – inkubatorā neviens ar burvju nūjiņu gatavu biznesu neuzburs. Viss atkarīgs no paša – cik aktīvi gribi strādāt un ko no šīs iespējas paņemt.
Madonas novada uzņēmums “55 mārītes”, kas ražo ārstnieciskās tējas un garšvielas, paņēma izpratni par uzņēmējdarbības vidi, kuras uzņēmējai Līgai Lieplapai tolaik, pirms septiņiem gadiem, pietrūka. Mentoru atbalsts, semināri, pieredzes apmaiņa – viņa uzskaita iemeslus, kādēļ biznesa inkubatora atbalstu izmantotu arī otrreiz:
“Ja biznesa ideja ir nobriedusi, es noteikti ieteiktu apdomāt iespēju iestāties inkubatorā. Jo atsevišķi uzsākt uzņēmējdarbību nozīmē uzreiz īrēt telpas, pakalpojumus. Šo visu inkubatorā var saņemt ar atlaidi. Tāpat, es domāju, biznesa konsultācijas varētu būt ļoti labas, mentori, padoms. Es domāju, ka ir vērts par to padomāt.”
Biznesa inkubatoru adreses, pieteikšanās formas un noderīgus padomus uzņēmējiem un arī tiem, kam biznesa idejas vēl tikai galvā, var atrast Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājaslapā. Pieteikumus inkubatoriem pieņems visu laiku, bet uzņemšanas konkursus rīkos četrreiz gadā.