Eiro fokusā

Latvija sper platu soli tuvāk digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas ieviešanai

Eiro fokusā

Krāslavas novada Kalniešu pagastā top jauna alkohola ražotne

Krietni svārstīgs, bet joprojām populārs – bitkoins

Bitkoins sāk atgūties no «kriptoziemas»; cenas svārstības iespējamas arī nākotnē

Pēc pērn rudenī piedzīvotā rekorda kriptovalūtas "Bitcoin" cena ievērojami kritusi, lai gan jau pamazām sākusi atgūties. Tam bijuši dažādi iemesli. Tomēr ievērojamas cenu svārstības nebūt nav pārsteigums un šādi "amerikāņu kalniņi" nav izslēgti arī nākotnē. Lai gan joprojām populārs, "Bitcoin" vērtējams kā spekulatīvs.

2021. gada novembrī kriptovalūta "Bitcoin" piedzīvoja rekordaugstu cenas kāpumu, sasniedzot teju 69 000 ASV dolāru. Iemesli tam ir dažādi. Kā skaidroja Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Emīls Dārziņš, viens no iemesliem ir popularitātes pieaugums.

Proti, ASV veiktajos pētījumos redzams, ka 60% amerikāņu kriptovalūtām pievērsušies pēdējā gada laikā.

Vēl viens iemesls ir tas, ka bitkoinus ir arvien grūtāk iegūt, jo tas prasa vairāk resursu, tajā skaitā energoresursu. Kā zināms, to cena aug. Lai pārskaitītu bitkoinus, transakcija patērē no 1200 līdz 2200 kilovatstundām, kas ir aptuveni vienas Latvijas mājsaimniecības gada patēriņš, skaidroja Dārziņš.

Bitkoina lielākie ieguves centri atrodas valstīs, kur ir vislētākā elektrība, piemēram, Kazahstāna un Uzbekistāna. Te jāpiebilst, ka janvāra sākumā, kad Kazahstānā izcēlās nemieri, interneta atslēgšana ietekmēja bitkoinu ieguvi valstī un aptuveni 15% no visā pasaulē esošajiem bitkoina "racējiem" ar "rakšanu" vairs nevarēja nodarboties.

Latvijas Bankas pārstāvis Dārziņš teica: "Tā saucamie kriptoracēji, kas visas savas iekārtas veido konteineros vai kādās citās pārvietojamās vietās un rotē pa vietām, kur elektrība ir lētāka. Varam arī novērot tendenci, ka daudzas valstis šo iemeslu dēļ kriptovalūtu ieguvi aizliedz, un pašreiz, manuprāt, pasaulē ir astoņas valstis, kas pateikušas – kriptoaktīvi šeit nav legāli."

Lielu lomu cenā spēlē tas, ko publiski pauž lieli uzņēmumi.

""Tesla" ir ļoti spilgts piemērs, kas, neteiksim, spekulē ar šo tirgu, bet ļoti ietekmē. Aiz pieprasījuma un piedāvājuma, es teiktu, ka tie ir dažādu valstu politiskie aspekti. Piemēram, nesen redzējām, ka Ķīna aizliedza kriptoaktīvus kā tādus un kriminalizēja kriptoaktīvu transakcijas. Tajā brīdī varējām novērot lielu kritumu cenu vai vērtību līknē," teica ekonomists.

Spilgts piemērs ir arī Indija, skaidroja Dārziņš, norādot, ka šī valsts sakontēji plānoja aizliegt kriptoaktīvus, tomēr tagad no šīs pozīcijas ir atkāpusies un piemēros 30% nodokli, kas izraisījis cenas atgūšanos.

Šonedēļ tā uzkāpusi līdz vairāk nekā 44 000 ASV dolāru, bet vēl janvāra otrajā pusē tā nepārsniedza 34 000 ASV dolāru. Zemā vērtība janvārī lika investoriem runāt par "kriptoziemas iestāšanos".

Šādas svārstības nebūt nav pārsteidzošas. Tās atkārtojas un atkārtosies.

Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs atzina, ka kriptovalūtas ir ar ļoti augstu risku. Cenas var mainīties lielās amplitūdās, īsos laika termiņos – gan uz augšu, gan uz leju.

"Savā ziņā mēs varam izmantot arī vārdu "spekulatīvs". Kā maksājuma līdzeklis viņš ir izgāzies, jo, piemēram, transakcijas patērē ļoti lielu energoresursu apmēru. Jā, viņš ir ļoti volatīls [no angļu val. - "volatile"], ļoti augsta riska. Šajā brīdī tas vairs nav nauda, bet vairāk pilda investīciju aktīva funkciju. Cilvēki vairāk investē savu naudu, lai savā veidā gūtu vieglu peļņu. Bet jāpatur prātā augsts risks – jāiegulda tik, cik esam gatavi zaudēt. Mēs nevaram zināt, kas notiks pēc gada, pusgada. Ir citi kriptoaktīvi, kas sabrūk pāris dienu laikā un visa investētā nauda tiek pazaudēta," sacīja Dārziņš.

Neskatoties uz to bitkoins joprojām ir populārs. Īpaši, jauniešu vidū.

Arī pēc Dārziņa domām popularitāte joprojām būs noturīga un arī augoša. Iemesls popularitātei varētu būt arī centrālo banku iesaiste, radot centrālo banku kriptovalūtas. Un centrālās bankas adaptējas, jo tirgū ir pieprasījums pēc kriptovalūtām un cilvēkiem tās interesē.

Kā skaidroja Latvijas Bankas pārstāvis, pašreiz kriptovalūtās invēstējot visi, kam nav slinkums, tomēr jāsaprot, kas kriptovalūta ir un kā tā rodas. Pasaulē ir vairāki tūkstoši kriptovalūtu un katrai ir sava metodoloģija un tehnoloģija, kas jāizprot, bet, kā norādīja Dārziņš, bieži vien tie, kas investē naudu, neizprotot kriptovalūtas, to zaudē.

"Manuprāt, diezgan spilgts piemērs ir krāpšanas mēģinājumi, kur pa telefonu piezvana, mēģina notirgot bitkoinu, un jūs, neko nezinot, uzķeraties un mēģināt to iegādāties," viņš skaidroja.

Par konkrētu popularitāti Latvijā esot grūti spriest, jo nav plašu datu, tomēr pēc Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītāja domām – esam kūtrākie baltieši.

Viens no iemesliem ir tas, ka pakalpojumu sniedzēju daudzums, kas strādā ar kriptoaktīviem, Latvijā ir mazāks. Kā liecina Latvijas Bankas ekonomistes Kristīnes Petrovskas apkopotā informācija, maksājumu karšu statistika un tīmekļa pārlūku atslēgas vārdu analītika liek noprast, ka

Latvijas iedzīvotāju interese par kriptoaktīviem pagaidām ir neliela, bet ar pieaugošu tendenci.

Vēl par tēmu: Kriptovalūta

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt