Biškopju aptauja: Latvijā pagājušajā ziemā gājuši bojā 14% bišu

Latvijā pagājušajā 2019./2020. gada ziemā gājuši bojā 14,3% bišu, liecina Latvijas Biškopības biedrības dalībnieku aptauja.

Biedrības pētnieks Valters Brusbārdis LSM.lv stāstīja, ka rezultāts nav pārsteidzošs, jo vidējais bišu mirstības rādītājs Latvijā, kopš tiek veikta biškopju anketēšana, ir 14,6%.

Brusbārdis norādīja, ka katru ziemu ir noteikts skaits biškopju, kuri pazaudē ļoti daudz bišu, bet ir arī tādi, kuru bites pārziemojušas ļoti labi. 

Pēc Brusbārža teiktā, bitēm ziema ir vissmagākais laiks un ir dažādi iemesli, kāpēc tās aiziet bojā.

Tas var būt saistīts ar praktisko biškopību, vai bitēm ir pietiekama un kvalitatīva barība, vai tikusi ierobežota bišu varroze. 

"Ja šie faktori ir kvalitatīvi nostrādāti, tad var skatīties blakus faktorus, kādēļ ir bijusi augsta mirstība. Varbūt, ka biškopis savu darbu izdarījis, bet, ja bišu imūnsistēma tiek bojāta, tad tās var aiziet bojā ziemā," stāstīja Brusbārdis.

Viņš norādīja, ka ļoti svarīga ir negatīvo faktoru buķete, kas var būt krājusies vasarā, bet pēc tam atspēlējas ziemā. Pētnieks stāstīja par biškopi Jāni Vainovski. Pērn maijā Vainovska druvā Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) konstatēja vienīgo pārkāpumu pret biškopi - tika konstatēta bišu saimju ciešana.

"Bija redzams, ka fiziski mirst bites," piebilda Brusbārdis.

Pēc ziemas Vainovskis secināja, ka viņa bites ir arī slikti ziemojušas - no konkrētās dravas lielākā daļa bišu saimju mirušas.

Brusbārdis uzsvēra, ka tādējādi nereti pat nav iespējams noteikt, cik daudz bišu miršanu ietekmējuši pesticīdi, cik - kādi citi faktori. Tādēļ viņš to dēvē par faktoru buķeti.

Biškopju aptaujā piedalījās 364 no aptuveni 4000 biedriem. Brusbārdis to uzskata par labu rādītāju. Anketēšana notiek jau astoņus gadus, un tā notiek starptautiskā projektā "Coloss". Šādas anketas aizpilda arī biškopji citviet Eiropā.

KONTEKSTS:

Biedrība aicinājusi biškopjus ziņot par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas gadījumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt vidi. Biedrībai aicina sūtīt video un foto ar fiksētiem pārkāpumiem. Vienlaikus ar sūdzībām jāvēršas arī Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD). 

Biškopji jau iepriekš norādījuši uz pesticīdu negatīvo ietekmi. Biškopis Jānis Sietiņsons, kurš saimnieko Gaujas Nacionālā parka teritorijā, diskusija "Kā jūtas Latvijas bites?" maijā pastāstīja, ka šoziem mirusi puse viņa bišu saimju.

Latvijas Dabas fondā (LDF) un citās dabas aizsardzības organizācijās pasaulē satraucas par to, ka Eiropas Savienībā (ES) virsroku pār sabiedrības interesēm gūst pesticīdu ražotāji. Lai gan ES bija apņēmusies rūpēties par to, lai ierobežotu ķimikāliju nodarīto kaitējumu bitēm, dalībvalstis daļēji noraidījušas dokumentu, kas liktu rūpīgāk pārbaudīt lauksaimniecībā lietotos augu aizsardzības līdzekļus. VAAD informēja, ka arī Latvija aicinājusi pārskatīt dokumentu, jo bažījas par metodikas trūkumu pārbaužu veikšanai. Organizācija aicinājušas Latvijas iedzīvotājus parakstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvu par bišu glābšanu no pesticīdiem.

Vienlaikus Eiropas Komisija maijā nāca klajā ar jaunu Biodaudzveidības stratēģiju, lai apturētu biodaudzveidības zudumu un veidotu ilgtspējīgu pārtikas sistēmu. LDF vadītājs Andrejs Biedris uzsver, ka stratēģija gan vēl ir tikai diskusiju objekts, kura ieviešana dzīvē nav garantēta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti