ĪSUMĀ:
- Visticamāk, maija beigās medus vēl nebūs aukstā laika dēļ.
- Aktuāla problēma joprojām pesticīdi – samazinās bioloģisko biškopju skaits.
- Dabas fonda vadītājs uzsver, ka biškopji nav ZM prioritāte.
"Dažas maija siltās dienas ļāva bitēm pašām izlidot un pamieloties, kā arī ienest kādus ziedputekšņus stropos, lai pašas bišu saimes varētu attīstīties.
Patlaban pienenes ir pilnziedā, bet no pavasara ienesuma nekā nebūs, lai bitēm pašām pietiktu barības bāze," pastāstīja Sandris Akmans, kurš nodarbojas ar bioloģisko biškopību Madonas pusē.
Viņš norādīja, ka bišu saimes šogad ir labi pārziemojušas – ar minimālu mirstību. Latvijas Biškopības biedrības pētniece Ineta Eglīte norādīja, ka biškopju aptauju rezultāti par bišu ziemošanu kopumā būs jūnijā, taču lielāks bišu saimju kritums nav prognozējums. Ik gadu Latvijā ziemā bojā iet līdz 15% bišu saimju. Tiesa gan, vēsais pavasaris jau otro gadu pēc kārtas, visticamāk, liegs ievākt agro medus ražu.
"Biškopju forumos, kur viņi dalās ar informāciju, ir arī ziņas, ka daži pārdomā, vai šajā laikā nebūtu jāpiebaro bišu saimes, lai arī šobrīd ir maijs un pats ziedonis. Tas tādēļ, ka ir vēss. Šķiet, daļa augu neizdala pietiekami daudz nektāra, tāpat ir liels vējš un lietus, un bites netiek ārā. Tāpēc šogad pavasara medus daudziem nebūs. Citus gadus ir biškopji, kas jau šajā laikā var lielīties ar pirmo medu," klāstīja Eglīte.
Arī Latvijas Dabas fonda vadītājs, biškopis Andrejs Briedis apstiprināja, ka bites šogad ziemojušas tāpat kā citus gadus. Lai arī līdz ar mitro laiku ziedēšana ir ilgstošāka, tomēr medus raža, visticamāk, būs vien jūlijā. Sākoties sezonai, pie būtiskākajiem biškopības izaicinājumiem bez laika apstākļiem Briedis gan min arī pēdējos gados plaši apspriesto pesticīdu ietekmi.
"Arvien vairāk pētījumu arī Latvijā apliecina, ka pesticīdi ir sastopami arī bišu stropos un saimēs. Tas skumjākais ir tas, ka Zemkopības ministrija (ZM) īsti neredz šo problēmu un nepiedāvā kādus risinājumus.
Tāpat skaidrs signāls ir arī tas, ka atbalsta piedāvājums biškopībai pēc 2023. gada ir ar samazinājumu par 25% maksājumā par bišu saimi. Ir skaidrs, ka bioloģiskā biškopība pilnīgi noteikti nav ZM prioritāte. Un arī visa laika vilkšana saistībā ar tā dēvētajām bišu vadlīnijām parāda to, ka dalībvalstu rūpes par bitēm ir tik tālu, cik tas īsti nekaitē lauksaimniecības industrijai kopumā," stāstīja Briedis.
Biškopības biedrībā kopumā ir ap 3300 biedru, un to skaits ik gadu pieaug, bet pēdējos gados krietni sarucis bioloģisko biškopju skaits – no 500 uz 280 saimniecībām.
"Ar bioloģisko biškopību nodarboties kļūst sarežģītāk, jo jāievēro īpašas prasības. Arvien grūtāk atrast teritorijas, kur trīs kilometru rādiusā ap bišu stropiem nebūtu kādi konvencionālie lauki," norādīja Eglīte.
Tendenci apstiprināja arī biškopis Sandris Akmans:
"Man ir dravas novietne arī Vecpiebalgas novada Inešu mežos, kur ir cirsmas, jo pesticīdu lietošana ir ļoti sāpīga tēma, kuru biškopji ietekmēt nevar.
Tāpēc meklējam tīrās saliņas, kur vēl paslēpties, proti, no pļavām nākas vairāk virzīties uz mežu pusi ar cerību, ka mežsaimniecībā arī netiek izmatoti pesticīdi, lai gan šie riski pastāv."
Latvijas vides un bioloģisko lauksaimnieku organizācijas atklātā vēstulē ir aicinājušas vides ministru un zemkopības ministru Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē 28. un 29. jūnijā atbalstīt trīs bitēm kaitīgu pesticīdu aizliegumu dalībvalstīs, kā arī atbalstīt maksimālo pieļaujamo bišu saimju apdraudējuma slieksni ne lielāku kā 5%.
