Bišu vasks ir viena no būtiskākajām sastāvdaļām biškopībā – to izmanto stropa šūnu veidošanā. Latvijas biškopjiem, pulcējoties ikgadējā saietā, atklājās viens no izaicinājumiem – vasku attīrīt no piemaisījumiem, kas retos gadījumos, bet parafīna veidā atrodams ārzemēs iepirktās šūnās vai radies ķīmiski pēc lauku miglošanas.
"Vasks ir unikāls produkts, vaska rulli var ierakt zemē, pēc 100 gadiem izrakt, viņam nekas nebūs noticis. Tavi mazbērni var pārdot un sveces liet. Viņam nekas nenotiek, viņu nekas neēd," stāstīja biškopis Ivars no Rīgas.
Bioloģiskā bišu vaska pārstāde zemnieku saimniecībā "Kurmīši" notiek jau septiņus gadus, vidēji gadā pārstrādātas ap 13 tonnām bišu vaska.
Turklāt "Kurmīši" ir vienīgā vieta Latgalē, kur to var izdarīt. Jau šajā sezonā vien vasks pieņemts un šūnu veidā atdots atpakaļ 225 bišu saimniecībām.
"Lai bites nestu medu vairāk un lai tāds kā bišu konveijers, lai atvieglotu darbu bitēm. Sākumā vasku sterilizē līdz 130 grādiem, lai nebūtu dažādu slimību. Tad atdzesē, salej paplātēs. Tālāk jau iet uz nākamo telpu, kur izrullē tādas vaska šūnu formas un ar rokām sagriež," klāstīja ZS "Kurmīši" saimnieks Ivars Geiba.
Pārstrādes process ilgst aptuveni trīs dienas un prasa daudz rūpības. Būtisks izaicinājums ir nodrošināt arī pēc iespējas ātrāku un lētāku vaska piegādi. Dārgas ir arī iekārtas, bet fondu atbalstu lielākoties gūst tikai jaunie lauksaimnieki. Pilsētniekiem, kam biškopība ir tikai hobijs laukos – iespēju mazāk.
"Tur vajadzīgs, lai būtu zeme, lai tu būtu jaunais [lauksaimnieks], es vairs neesmu nekāds jaunais," teica biškopis Ivars no Rīgas.
Tikmēr SIA "Plašumi" saimnieks Edgars Silkāns atzīmēja: "Tur vajag tās specifiskās iekārtas visas. Viens, ka tas ir dārgi un priekš saviem apjomiem pirkt – tas neatmaksājas. Tur tad vajag ar to tikai strādāt. Tas ir ļoti labi, ka ir Latgalē, tuvāk. Nākamā tuvākā vieta ir Cēsis."
Latvijā pavisam ir aptuveni 64 000 bišu saimju un ar to vaska pārstrādi, kā arī šūnu ražošanu nodarbojas vien neliels skaits uzņēmumu Ulbrokā, Aucē un citviet.
Speciālisti atzina, ka pagaidām ar darbiem tiek galā, taču, palielinoties interesei par dzīvi laukos, arī šajā nozarē būs nepieciešamas jaunas darbarokas.
