Biškopji, kuri tirgo medu vairumā, gatavojas nākamai sezonai. Bet citi, kuri nodarbojas ar mazumtirdzniecību, izdomā arvien jaunus veidus, kā dažādot savu produkcijas klāstu.
Viena no tādām saimniecībām atrodas Kuldīgas apkārtnē. Zemnieku saimniecības „Baļļas” saimniece Ieva Bergholde stāsta, ka pašlaik ir aktuāli astoņi dažādi medus veidi un 14 vēl citi produkti, kas top saimniecībā, ieskaitot jau labi zināmos riekstus ar medu.
„Mēs cenšamies medum pievienot vērtību, lai tas būtu ēdams un baudāms plašākam cilvēku lokam, jo ir daļa, kam medus negaršo, liekas pa saldu. Tad mēs jau gadiem ilgi lauzām galvas, lai tomēr varētu baudīt medu. Tiem, kuri neēd medu, bet ēd šokolādi, ir radīts medus šokolādē. Ir 77% medus, bet garšo kā šokolāde, līdz ar to medu saņem arī tie, kuriem medus negaršo,” stāsta Bergholde.
Eksperimenti notiek jau daudzu gadu garumā, atklāj biškopis no Saldus puses, SIA „Meduspils” saimnieks un Latvijas biškopības biedrības pārstāvis Jānis Vainovskis. Turklāt notiek sadarbība ar Latvijas zinātniekiem.
„Piedalos projektā sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem un ražotājiem par to, kā veidot jaunus produktus un kā uzlabot esošo medu ar ogām, lai tas būtu mīkstāks, maigāks un ērtāks lietošanai. Notiek padziļinātas analīzes starp dažādu ražojumu veidiem. Tagad kļūst populāri pulveri iejaukt medū. Es turpinu iestrādāt svaigas ogas medū un nogatavinu, kā bites to dara ar medu. Ir pasterizētas ogas medū, dažādi veidi, biezeni maisa medū,” stāsta Vainovskis.
Atzinība, ka produkts ir labs, dodot stimulu strādāt tālāk. Tagad sākušies eksperimenti arī ar dārzeņiem, piemēram, sarkanajām bietēm, stāsta Jānis Vainovskis. Secināts, ka medus kopā ar vēl kādu produktu tikai paaugstina savu vērtību, labāk uzsūcas organismā un tiek izmantots.
Šajā nozarē arvien vairāk parādās jauni novērojumi un atklājumi, taču pietrūkst publikāciju. „Informācija nāk no Lietuvas medicīnas profesoriem un pasniedzējiem. Viņi secināja, ka medus ātri uzsūcas, samazina ēšanas tieksmi. Medus nes līdz arī olbaltumvielas, mikroelementus un arī medikamentus,” stāsta Vainovskis, norādot – pētījumi notiek, taču medus plašās iespējas joprojām līdz galam nav apzinātas.
Arī par medus sildīšanu atklājies kāds fakts, ko pierādījis viņa meitas veiktais pētījumus augstskolā: „Mēs izpētījām to, ka medu drīkst sildīt līdz ir tas izkusis, galvenais, cik ilgs ir laiks. Kad kristālu vairs nav, tas sāk medu žāvēt. Tajā pašā laikā drošāk lietot medu pie tējas, būs mazāka slodze, pārstrādājot cukuru. Medus nezaudēs vērtību, ja neturēs ilgi termosā. Ja būs ilgāk par 30 minūtēm 80 grādos, tas sāks zaudēt savas īpašības.”
Biškope Ieva Bergholde uzsver, ka produkti ar augstu pievienoto vērtību nākotnē varētu būt arī perspektīva Latvijas eksporta prece. Pašlaik Latvijas biškopji eksportē tīru medu, piemēram, uz Vāciju un Dāniju.
Par pieprasījumu tirgū nevarot sūdzēties, jo tagad sācies Ziemassvētku gaidīšanas laiks un pasūtījumi notiek arī interneta vidē. Pandēmijas laiks šai nozarei ir bijis ar plus zīmi.
„Covid-19 laikā biškopības produkti, vismaz mūsu uzņēmumā ir izjutuši uzplaukumu.
Pavasarī palielinājās pārdošanas apjomi - bišu maizei, propolisam utt. Tagad rudenī nav tik liels pieprasījums, bet cilvēki meklē biškopības produktus, lai stiprinātu imunitāti,” stāsta Bergholde.
Savukārt, salīdzinoši ar laiku pirms desmit gadiem, jūtams bišu vaska sveču noriets, jo cena ir augsta un veikalos ir plašs sveču piedāvājums. Bišu vaska cena pieaugusi divkārt, uzsver Ieva Bergholde.
