Dienas ziņas

Vāc parakstus ceļa Bauska–Dobele remontam

Dienas ziņas

Matīss Timofejevs no Kopenhāgenas

Apgūst biodinamiskās lauksaimniecības metodes

«Biozemnieki» apgūst dabai vēl draudzīgākas saimniekošanas metodes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Latvijā pēdējos gados  pieprasītāka kļuvusi bioloģiskajās saimniecībās ražotā produkcija, tikmēr Lietuvā un arī citviet Eiropā jau sperts solis tālāk. Daudzas saimniecībās jau izmanto biodinamiskās lauksaimniecības metodes, kas ir vēl draudzīgākas gan dabai, gan patērētājiem. Pašreiz ceļu uz biodinamisko saimniekošanu meklē arī daži mūsu lauksaimnieki, un pirmais seminārs aizvadīts Ķekavas novada Daugmalē.

Biodinamisko lauksaimniecību 90.gados Latvijā aktīvi popularizējis agronoms Imants Heinackis, bet bez sava līdera iesāktais neturpinājies. Tomēr tagad grupa entuziastu vēlas sekot kaimiņiem lietuviešiem un ieviest to arī savā dzīvē.

"Es no savas dārznieka pieredzes varu teikt tā – pret ko cīnīsies, to arī dabūsi. Nav jācīnās ne pret ko. Ir jācīnās par to, lai augs justos labi," spriež bioloģiskās lauksaimniecības inspektore Līvija Sproģe.

Lietuvā biodinamiskās saimniekošanas jeb "Demiter" sertifikāts jau esot deviņām saimniecībām, bet vēl 20 gatavojas tā saņemšanai. Šis periods ilgst divus trīs, dažreiz pat piecus gadus, kuru laikā ir ne vien jāstrādā, bet arī jāmaina domāšana.

"Biodinamiskā saimniecība ir noslēgts cikls. Šajā saimniecība ir viss. Mēs paši gatavojam mēslojumu no tā, ko mums dod liellopi, kas mums dod arī pienu un gaļu. Gatavojam mēslojumu, ko dodam augiem. Augus lietojam, kas nav vajadzīgs, liekam kompostā, un tā veidojas cikls, kas ir gluži kā vienots organisms," saka Lietuvas Biodinamiskās lauksaimniecības un pārstrādes asociācijas prezidente Rasa Čiriene.

Biodinamiskajā lauksaimniecībā galvenais esot zemes veselība, ko panāk ar īpašu dabīgu preparātu, kas gatavots no augiem un liellopu mēsliem. Turklāt tam jānostāvas un tas jālieto mazās devās.

"Visi iedomājas, ka mēslojumam ir jābūt daudz, bet te būs tikai tāds kā impulss. Galvenais biodinamiskajā lauksaimniecībā ir, lai augsne būtu vesela," norāda Čiriene.

Biodinamiskā lauksaimniecība labi pazīstama arī Vācijā, Anglijā un citviet Eiropā, jo tā esot iespēja saražotajam dot jaunu pievienoto vērtību, kas ļoti nepieciešama konkurences cīņā. Anglijā dzīvojošā latviete Dace Zariņa teic, ka sabojātajām garšas kārpiņām gan esot vajadzīgs laiks, lai sajustu atšķirību.

"Līdz tam izaug. Tas nav vienas dienas jautājums - pagaršot šodien vienu un otru. Tā ir milzīga sistēma kopā, tas ir atbalstīt vietējos fermerus. Atbalstīt ar izvēli, atbalstīt ar to, ko mēs pērkam," atzīmē Zariņa.

Pašlaik Latvijā ir ap 4000 bioloģisko saimniecību. Cik no tām izvēlēsies iet arī biodinamisko ceļu, gan nav zināms.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti