Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija: ZM piedāvātais tiešmaksājumu sadalījums ir negodīgs

Zemkopības ministrijas (ZM) pašreiz piedāvātais tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk sekmēs graudkopības konkurētspēju, norādījusi Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija. Tikmēr ministrija pārmetumus noraida un norāda, ka vēl līdz septembrim noritēs darbs ar nevalstiskajām organizācijām, izstrādājot tiešmaksājumu nosacījumus.

Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija ZM piedāvāto tiešmaksājumu sadalījumu sauc par negodīguSintija Ambote

    Turpmākajos septiņos gados Latvija Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikā saņems teju 2,5 miljardus eiro tiešmaksājumos, kas ir par 40% vairāk nekā pašreizējā periodā. Taču Latvijas zemnieki joprojām saņems zemākos tiešmaksājumus ES dalībvalstu vidū.

    Lai gan Eiropas Komisija noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas ieskatā ZM pagaidām izstrādātie tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumi ir bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Piemēram, atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai patiesībā no saņēmēja nemaz nepieprasa pesticīdu lietojuma samazināšanu.

    Tāpat asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis norādīja, ka ekoshēmu maksājums paredz līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par hektāru, un ministrija paredzējusi šo atbalstu piešķirt par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja vai precīzās tehnoloģijas. Asociācija skaidroja, ka tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta pamatā tiks tikai lielās saimniecības, lai gan arī šī atbalsta pretendentiem vajadzētu izmantot videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses.

    Savukārt mazo saimniecību atbalsta shēma neveicinās lauksaimniecisko ražošanu, bet gan vairāk atbalstīs tā dēvētos dīvānzemniekus, sacīja Norkārklis.

    Norādītos pārmetumus komentēja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts: "Zemkopības ministrija jau ilgāku laiku ir strādājusi pie kritērijiem, kas noteiktu šīs tiešām ražojošās saimniecības, taču diemžēl ES tiešmaksājumu sistēma neparedz atsevišķi izdalīt ražojošās vai neražojošās. Šis tiešmaksājums ir, tā teikt, ar dzīvošanu laukos. Nav noslēpums, ka Eiropa no mums prasa 40% no šīs naudas virzīt vides jautājumiem, ko mēs arī šobrīd darām. Tāpat jāņem vērā, ka visas valstis nav vienlīdzīgā situācijā. Kā piemēru varu minēt pesticīdu lietojumu, kas saistībā ar nākamo periodu ir līdz 2030. gadam jāsamazina uz pusi, bet principā Latvija ir viena no valstīm, kurā, rēķinot uz vienu hektāru, pesticīdi tiek izmantoti vismazāk. Tas nozīmē, ka prasības visai ES it kā ir vienas, bet tie līmeņi ir dažādi. Attiecīgi arī programmas un pieejas ir dažādas." 

    Plānots, ka 2027. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems 82% no vidējā tiešmaksājumu līmeņa ES. Patlaban tas ir ap 75% apmērā. Tagad lauksaimnieki saņem 179 eiro par hektāru, bet 2022. gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027. gadā – 215 eiro par hektāru.

    KONTEKSTS:

    Kopējai lauksaimniecības politikai nākamajos 7 gados ES atvēlējusi par 46 miljardiem eiro mazāk nekā šobrīd. Tomēr Latvijai ir izdevies tikt pie lielākas naudas lauksaimniekiem. Lauku atbalstam mums būs 936 miljoni, tas ir par 33 miljoniem mazāk nekā tagad, toties būs krietni vairāk naudas tiešmaksājumiem – 2,4 miljardi – tas ir par 693 miljoniem vairāk nekā tagad. Kopumā lauksaimnieki dabūs par 25% vairāk naudas nekā šajā plānošanas periodā.

    Tomēr Zemkopības ministrija paudusi neapmierinātību ar Eiropadomes lēmumiem, jo Latvijas zemnieki joprojām palikšot ar krietni zemāku ES atbalsta apjomu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti