Bukaišu pagasta “Ābelītes” Stašinsku ģimene no Jelgavas iegādājās pirms desmit gadiem, bet šodien tā ir bioloģiskā vai drīzāk pat biodinamiskā saimniecība, kur vienās ganībās vispirms ganās liellopi, bet vēlāk mufloni.
Uzsākot saimniekošanu laukos, esot izmēģinātas dažādas liellopu šķirnes, tomēr izvēle kritusi par labu galoveju šķirnes govīm, kas piemērotas ekstensīvai saimniekošanai un atšķiroties ar īpašu marmorizētu gaļu. “Ja lops izaug viena gada laikā līdz lielam lopam, tad viņš aug ātri. Šķiedra ir liela, resna. Viņš ir biznesam domāts. Šis ir domāts ēšanai un garšai,” norāda zemnieku saimniecības “Ābelītes” saimniece Ilona Stašinska.
Pašreiz saimniecībā aug ap 120 šīs šķirnes liellopu, un gadā tiekot realizētas ap piecām tonnām gaļas.
Tā nonākot tikai pie Latvijas klientiem, jo saimnieces pārliecība ir, ka barības ķēdei jābūt pēc iespējas īsākai. Par eksporta preci kļūst tīršķirnes galoveju vaislas materiāls, kas pārsvarā nonāk Lietuvā un Igaunijā, kur šī šķirne jau iekarojusi popularitāti. “Es vienu bez otra neredzu, jo nekad nevarēs visu pārdot tikai vaislai. Vaislai mēs atlasām tikai labākos. Līdz ar to – gribi vai negribi – gaļa ir,” pauž Stašinska.
Saimniecības biodinamiku papildina arī mājputni, kuru uzdevums ir tikt galā ar kaitēkļiem un parazītiem. Izveidota arī trušu sala, uz kuras vasarā mājo vairāki desmit auntrušu. Šādi saimniekojot, ekonomiski tiek izmantots ikviens, arī aizaudzis zemes stūrītis, kas gan īsti neesot saprotams Lauku atbalsta dienestā. “Apsaimniekojam ap 200 hektāru, bet subsīdijas saņemam tikai par 140 ha. Pārējā zeme ir ar krūmiem, ar grāvīšiem, kas ir ideāli piemērota mūsu galovejiem. Viņi ganās pa visu, bet subsīdijas saņemam tikai par to, kur ir laba lauksaimniecības kvalitāte,” skaidro Stašinska.
Pilnā apmērā saimniecība darbojas jau sešus gadus, un šobrīd jau varot runāt arī par peļņu. To gan plānots ieguldīt attīstībā, paplašinot galoveju ganāmpulku.
