Bijušo finanšu ministru Vilku ieceļ Latvijas Bankas padomes locekļa amatā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Saeima ceturtdien, 1. oktobrī, apstiprināja Andri Vilku Latvijas Bankas padomes locekļa amatā. Jaunajā darbā pamatā viņš pievērsīsies aktuālajai statistikai un tehnoloģiju attīstības jautājumiem.

ĪSUMĀ:

  • Saeimā bija plašas diskusijas, vai Vilku apstiprināt Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.
  • Tika pieminēta gan Vilka politiķa pagātne, gan iespēja amata vietu paturēt brīvu.
  • Vilks darbu sāks 16. novembrī, pievēršoties aktuālajai statistikai un tehnoloģiju attīstībai.
  • Vilks neuzskata, ka politiķa pieredze jaunajā darbā traucē.
  • Latvijas Bankas vadītājs uzskata, ka Vilks dos iestādei jaunu jaudu.

Politiķu apsvērumi

Par bija 45, pret 21 deputāts. Seši parlamentārieši atturējās.

Šis nebija gadījums, kad Saeimas balsojums bija paredzams jau iepriekš. Domas par atbalstu Andra Vilka kandidatūrai dalījās arī valdošajā koalīcijā. Atbalstu Vilka kandidatūrai nesolīja arī opozīcijas pārstāvji un daļa pie frakcijām nepiederošo deputātu.

Diskusijas par Vilka kandidatūru bija plašas. Tika piesaukta gan viņa politiķa pagātne, gan bažas par viņa spēju būt objektīvam. Arī koalīcija nebija vienota atbalstā Vilkam, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas politiķiem rosinot padomes locekļa amata vietu atstāt brīvu.

JKP nav pret Vilka kandidatūru, bet principu. Pēc viņu domām, nevajadzētu steigties ar padomes locekļa iecelšanu.

Deputāts Gatis Eglītis norādīja uz iespēju ietaupīt naudu, jo padome var darboties arī esošajā sastāvā. Krišjānis Feldmans aicināja apsvērt iespēju neaizpildīt tukšo vietu, jo likumā paredzēts plāns virzīties uz Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apvienošanu. Pēc viņa domām, tā varētu aiztaupīt liekas problēmas.

Politiķe Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja, ka viņas frakcija atturas balsojumā. Pēc viņas teiktā, uz amata vietu vajadzētu konkursu, iespējams, pat starptautisku. 

Vienlaikus deputāte uzsvēra arī to, ka netic Vilka neitralitātei. 

"Īpaši, ja Latvijas Bankas vadība kļūst par izpildinstitūciju, tajā strādājošajiem cilvēkiem ir jābūt politiski neitrāliem. Vilka kungs ir uzsvēris, ka nav politiķis, bet eksperts, kas vien uz brīdi ievilināts politikas tīklos. Tomēr neapšaubāms ir fakts, ka, pašam neesot politikā, ir bijis ļoti aktīvs viedokļu paudējs, atbalstot noteiktus politiskos spēkus," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Vairāki "Saskaņas" politiķi sēdē norādīja uz Vilka politisko pagātni finanšu ministra amatā. "Es vēlos atgādināt, ka Andris Vilks ir simbols taupības un jostu savilkšanas politikai. Viņš ir viena no personām, kuru nolaidība un bezatbildība noveda pie akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" kraha un desmitiem miljonu eiro zaudējumiem valstij. Šobrīd grūti pateikt, cik tas Latvijai maksāja uz ārvalstīm aizbraukušo skaita ziņā," sacīja Valērijs Agešins.

Regīna Ločmele-Luņova pastāstīja, ka frakcijā pieņemts lēmums par obligātu balsojumu, jo Vilka iepriekšējais darbs nav bijis pozitīvs. Ločmele-Luņova uzsvēra, ka Vilks var dalīties savā pieredzē ar Latvijas Banku arī tad, ja tajā nestrādā.

Deputāte Jūlija Stepaņenko norādīja, ka sākotnēji vairījās Vilku atbalstīt, ņemot vērā viņa pagātni finanšu ministra amatā. Neatkarīgie deputāti tikās ar Vilku. Un pēc tam, paļaujoties uz Latvijas Bankas vadītāja Mārtiņa Kazāka autoritāti, Stepaņenko tomēr izlēma atbalstīt Vilka kandidatūru.

Vilka plāni

Saeimas debates un balsojumu Vilks klausījies attālināti, esot ārpus Rīgas. Pienākumu loku Latvijas Bankā vēl precizēs, bet viņš paredzējis pievērsties makroekonomikas analīzei sadarbībā ar starptautiskajām institūcijām un arīdzan modernu tehnoloģisko risinājumu attīstībai. Viņš sagaida labas komandas darbu ar mērķi uzlabot Latvijas Bankas iesaisti iedzīvotāju un uzņēmēju atbalstam. Tāpat Vilks nevairīšoties paust viedokli. Vienlaikus viņš neuzskata, ka kādreizējā darbošanās politikā viņam varētu traucēt jaunajā darbā.

"Mana politiskā pārliecība ir tāda pati, kā vēl pirms iesaistīšanās politikā. Par ko es tiku kritizēts jau tad, kad strādāju uzņēmēju pusē, ka es pārāk daudz domājot par valsti.

Man ir pārmests, ka es nedomāju par partiju vai par uzņēmumu, bet tā globālāk.

Es domāju, ka tas man arī turpināsies. Es vienkārši gribu redzēt, lai Latvija virzās godīgāk un mērķtiecīgāk uz priekšu. Tas laiks man, protams, ir palicis atmiņā. Nu, es darīju, ko varēju tajā grūtajā brīdī. Ar tagadējo Latvijas pieredzi un svaru daudzi jautājumi tiktu risināti citādi. Arī Eiropa ir daudz mācījusies no Īrijas un no Grieķijas. Bet virziens bija pareizs," komentēja Vilks.

Viņš uzsvēra, ka atbalsta Latvijas Bankas virzību uz viena līmeņa pārvaldību, atsakoties no valdes un padomes modeļa. Viņaprāt, nebūtu jākavējas ar Latvijas Bankas apvienošanu ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, ja ir pilna pārliecība, ka tas nāks par labu uzņēmējdarbības videi.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks pateicās Saeimai par lēmumu, norādot, ka tas ļaus stiprināt centrālās bankas vadības komandu nozīmīgā brīdī, kad tiek īstenotas strukturālas pārmaiņas Latvijas Bankā, tostarp uzlabojot efektivitāti un jaudu, pārskatot vadības modeli un virzoties uz viena līmeņa pārvaldību, kā arī veicot sagatavošanās priekšdarbus iespējamajai FKTK integrācijai.

"Andris Vilks būtiski stiprinās Latvijas Bankas padomes jaudu un kompetenci,

tostarp makroekonomikas analīzes jautājumos, sadarbībā ar starptautiskajām institūcijām un institūcijas sekmīgā vadībā pārmaiņu laikos. Andris Vilks ir izcils profesionālis, kurš guvis daudzpusīgu pieredzi gan publiskajā, gan privātajā sektorā, kā arī augsta līmeņa darbā starptautiskās finanšu institūcijās, ir starptautiski novērtēts un atpazīstams. Viņam ir izcilas zināšanas ekonomikā, finansēs, ekonomikas un finanšu tirgus politikas veidošanas jomā," norādīja Kazāks.

Vilks darbu Latvijas Bankas padomē sāks 16. novembrī. Kazāks informēja, ka viņa kandidatūru pirms izvirzīšanas ir saskaņojis ar pārējiem Latvijas Bankas padomes locekļiem, lai arī likums to neprasa.

KONTEKSTS:

Latvijas Bankas padomē no ceturtdienas vairs nestrādā Vita Pilsuma, līdz ar to pašlaik padome strādā piecu cilvēku sastāvā. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks šonedēļ Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pamatoja ieceri apstiprināt dažādos amatos Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā un Eiropas Investīciju bankā strādājušo Andri Vilku Latvijas Bankas padomes locekļa amatā. Viņš lieliski pārzinot makroekonomiku, finanšu tirgus, strādājis gan sabiedriskā, gan privātā sfērā, turklāt ilgu laiku bijis prom no aktīvās politikas un būtu vērtīgs pienesums Latvijas Bankas padomē. Saeimas komisijā deputātu vairākums atbalstīja viņa kandidatūru. 

Vilks strādājis par SEB bankas galveno ekonomistu, ieņēmis finanšu ministra amatu otrajā un trešajā Valda Dombrovska ("Jaunā Vienotība") valdībā. 2014. gada jūnijā Vilks paziņoja, ka nekandidēs Saeimas vēlēšanās, pārtrauc politisko darbību, izstājas no partijas un atgriezīsies finanšu nozarē. Kopš 2016. gada strādā Eiropas Investīciju bankā, kur pildījis izpilddirektora un direktoru padomes locekļa pienākumus  Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā Londonā, bet pašlaik ir vecākā amatpersona institucionālajos jautājumos Eiropas Investīciju bankas Baltijas valstu reģionālajā pārstāvniecībā Viļņā. Vilkam ir Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātē iegūts maģistra grāds.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" centrālās bankas padomē darbojas seši cilvēki – prezidents, prezidenta vietnieks un četri padomes locekļi.

Mārtiņš Kazāks plāno turpināt samazināt Latvijas Bankas vadības komandas skaitu un nākotnē paredz to samazināt tikai līdz sešiem padomes locekļiem, kuriem uzticētu arī valdes pienākumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti