Jaunzeme norādīja uz laiku, kad viņa vadīja Konkurences padomi: “Mēs ļoti aktīvi iestājāmies, gājām uz Saeimu, lai nepieļautu likumdošanā šādu [monopola uz 20 gadiem] iespēju. Diemžēl mēs netikām uzklausīti.”
Tāpēc tas, kas atkritumu apsaimniekošanas jomā notiek gan Rīgā, gan citviet Latvijā, esot likumsakarīga situācija.
“Viennozīmīgi – ja viens uzņēmums 20 gadus valda kādā teritorijā, tad, lai atjaunotu konkurences situāciju, vajadzīgi vairāk nekā 20 gadi pēc tam,” sacīja bijusī KP vadītāja.
Vienlaikus viņa pauda, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana ir pavērusi iespēju mainīt normatīvos aktus, lai uzlabotu konkurenci atkritumu apsaimniekošanā.
KONTEKSTS:
Kopsabiedrība "Tīrīga"
Kopsabiedrību "Tīrīga" veido divu atkritumu apsaimniekotāju "Clean R" un "Eco Baltia vide" kopīgais uzņēmums "CREB Rīga" un pašvaldības uzņēmums "Getliņi EKO".
15. septembrī Rīgā bija paredzēts mainīt atkritumu apsaimniekotāju – četru kompāniju vietā atkritumus izvestu "Tīrīga", kurai Rīgas dome bija paredzējusi uzticēt šo darbu uz 20 gadiem. Taču Konkurences padome iebilda pret šādu monopolu un nepilnu nedēļu pirms atkritumu izvedēju maiņas liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Rīgas dome pārsūdzējusi šo lēmumu.
Lai nepieļautu atkritumu haosu galvaspilsētā, kad no 15. septembra iedzīvotājiem nav līgumu ar atkritumu apsaimniekotājiem un viņu atkritumi netiek izvesti, valdība trešdien, 11. septembrī, ārkārtas sēdē akceptēja rīkojuma projektu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā. Tā ļauj atkritumu apsaimniekotājiem strādāt arī bez līgumiem ar iedzīvotājiem. Atkritumus Rīgā ārkārtējās situācijas laikā turpinās izvest "Clean R", "Eco Baltia vide" un "Lautus". Tomēr Rīgas domei bija jārīko sarunu procedūra, lai atrastu uzņēmumu, kas nosegtu 4% no atkritumu tirgus, jo uzņēmums "Pilsētvides serviss" savu darbību beidzis. Sarunu procedūrā tika noskaidrots, ka privātpersonām pakalpojumus sniegs "Eco Baltia vide", savukārt juridiskajām personām - uzņēmums "Clean R".
Par ārkārtējās situācijas pamatotību vēl jālemj Saeimai. Valsts kanceleja aģentūrai LETA skaidroja, ka Ministru kabinetam ir tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju uz laiku līdz trim mēnešiem. Savukārt Saeimai valdības lēmums par ārkārtējo situāciju ir nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā. Ja Saeima to noraida, valdības lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.
