Rīta intervija

Ralfs Nemiro: OIK atcels pakāpeniski, varētu būt jauns nodoklis lieliem CO2 radītājiem

Rīta intervija

Studijā Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs

Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece Ozola par finansēm un budžeta veidošanu

Bijusī finanšu ministre noraida pārmetumus par nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz budžetu

Bijusī finanšu ministre, Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) noraida pārmetumus par viņas vadībā izstrādātās nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz nākamgad gaidāmo valsts budžetu. Vienlaikus viņa pārmet pašreiz pie varas esošajiem politiķiem solījumu nepildīšanu.

Ar Saeimas atbalstu 2018. gadā Latvijā ieviesta nodokļu reforma, ar kuru bija iecerēts stimulēt uzņēmējdarbības vidi, palielināt konkurētspēju un cīnīties pret ēnu ekonomiku, kā arī mazināt sociālo nevienlīdzību.

Kopš tā laika ir mainījies Saeimas sastāvs un valdība. Un, topot 2020. gada valsts budžetam, aplēsts, ka nodokļu reformas dēļ budžeta izdevumi jāsamazina par 94 miljoniem eiro. Bijusī ministre noraida pārmetumus, ka nodokļu reforma neesot bijusi pārdomāta.

“Ziniet – salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ieņēmumi budžetā ir pieauguši aptuveni par pusmiljardu, tad es domāju, ka tas ir labs signāls, ka iepriekšējā valdība ir strādājusi labi, saimnieciski atbildīgi un ieņēmumi budžetā aug. Jautājums ir par pareizu sadali jaunās valdības laikā,” sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa gan atzina, ka budžetā ir mazāk ieņēmumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas dēļ un jaunas uzņēmuma ienākuma nodokļa kārtības maksāšanas dēļ. Taču tā ir nauda, kas palikusi iedzīvotāju makos un uzņēmēju konkurētspējas palielināšanai.

Vienlaikus viņa kritizēja pašreizējās valdības veidoto nākamā gada budžetu. “Budžeta projektam, kas vēl tikai nonāks Saeimā, ir raksturīgas divas lietas. Viens – jaunie pasākumi tiek finansēti pamatā uz pašvaldību rēķina, atņemot vairāk nekā 100 miljonus eiro pašvaldībām no tā, ar ko pašvaldības ir rēķinājušās, lai īstenotu savus attīstības projektus, pilnveidotu sociālos atbalsta pasākumus iedzīvotājiem,” sacīja politiķe.

Bijusī ministre to sauca par “pašvaldību pēršanas laiku”, norādot arī uz iecerēto novadu reformu. Tāpat viņa kritizēja kā nesamērīgu to, ka iecerēts palielināt valsts atbalstu politiskajām partijām.

“Tie solījumi, ar kuriem ir nākts politikā, uzvarētas vēlēšanās, netiek pildīti nākamā gada budžetā,” sacīja Reizniece-Ozola.

Viņasprāt, šogad nav izmantotas visas iespējas gūt papildu līdzekļus budžetam. Piemēram, apkarojot ēnu ekonomiku, varot rast vairāk naudas. Arī izdevumu pārskatīšanā varot gūt vairāk līdzekļu.

KONTEKSTS:

Valsts budžets 2020. gadam pārsniegs 10 miljardus eiro, un tas būs par aptuveni 500 miljoniem vairāk nekā šogad.

Prioritārajiem pasākumiem 2020. gada budžetā papildus pārdalīs 173,9 miljonus eiro. No tiem 91,12 miljoni eiro pārdalīti ministriju prioritātēm, starpnozaru prioritārajiem pasākumiem papildus pārdalīti 72,4 miljoni eiro, bet 10,44 miljoni eiro pārdalīti neatkarīgo iestāžu prioritātēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti