Tiesvedība vairākās lietās
Iepriekš ziņu aģentūra LETA, atsaucoties uz TV3 raidījumu "Nekā personīga", vēstīja, ka Latgales apgabaltiesa nolēmusi – bijušajiem "Parex bankas" akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim jāmaksā valstij 124 miljoni eiro.
"Parex banka" sabruka 2008. gada krīzes laikā. Tolaik Ivara Godmaņa valdība nolēma banku glābt, pārņemt 51% akciju un ieguldīt bankā 200 miljonus latu. 10. novembrī finanšu ministrs Atis Slakteris, "Hipotēku bankas" prezidents Inesis Feiferis un Kargins noslēdza ieguldījumu līgumu, kas izglāba banku, un ļāva tajā turpināt saimniekot Karginam un Krasovickim.
Pēc līguma parakstīšanas nauda no bankas sāka aizplūst vēl straujāk. "Parex" neapturēja līdzekļu izmaksas un kredītu izsniegšanu. Kad 1. decembrī tas beidzot tika izdarīts, no bankas bija aizplūdis vairāk nekā pusmiljards latu.
Kopumā valsts "Parex" ieguldīja 1,7 miljardus eiro, daļu no kuriem ir izdevies atgūt, bet neatgūti palikuši 654 miljoni eiro.
Privatizācijas aģentūra vēlējās mazināt valsts zaudējumus, piedzenot tos no bijušajiem "Parex" akcionāriem. Līdz šim valsts labā atgūti 4,5 miljoni eiro, bet kopumā strīds risinājies 20 civilprocesos.
Divos lielākajos procesos janvāra beigās nolasīts otrās instances tiesas spriedums. Rīgas apgabaltiesā valsts no baņķieriem mēģināja pietiesāt 81 miljonu eiro, jo "Parex" vadībā viņi slēguši bankai neizdevīgus darījumus ar radiem un draugiem. Šī tiesa lēma par labu Karginam un Krasovickim.
Savukārt Latgales apgabaltiesa lietā par valstij nodarītiem zaudējumiem bijušajiem akcionāriem piesprieda maksāt 124 miljonus eiro.
Senāts neturpina tiesvedību
Taču Senāta Civillietu departaments 18. maijā, izskatot bijušā “Parex banka” valdes locekļa kasācijas sūdzību un SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, SIA „REAP” un akciju sabiedrības „Reverta” pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu, nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību.
Senatoru kolēģija atzina: tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.
Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, informēja Augstākajā tiesā.
Tiesa norādījusi, ka šajā lietā kompensācijas un līgumsoda piedziņu apmierināta daļēji, no abiem valdes locekļiem solidāri SIA “REAP” labā piedzenot kompensāciju 117,67 miljonu eiro apmērā.
Prasība daļā par līgumsoda piedziņu 6,47 miljonu eiro apmērā noraidīta.
Tāpat no bijušajiem valdes locekļiem solidāri SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” labā piedzīta atlīdzība par nodarītajiem zaudējumiem 6,66 miljonu eiro apmērā.
Noraidīts SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” prasījums daļā par 10,7 miljonu eiro atrautās peļņas piedziņu.
Ar Latgales apgabaltiesas spriedumu noraidīta abu bijušo valdes locekļu pretprasība pret likvidējamo AS “Reverta”, SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, Finanšu ministriju un AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” par līguma punktu atzīšanu par spēkā neesošiem. No abiem bijušajiem valdes locekļiem par labu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” labā nolemts piedzīt tiesāšanās izdevumus 188 tūkstošu eiro no katra, savukārt SIA “REAP” labā – tiesāšanās izdevumus 450 tūkstošu eiro no katra. Tāpat no atbildētājiem piedzīti ar lietas vešanu saistītie izdevumi.
