Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Biškopis un stropu meistars V. Jonkus

Bijušais zivkopis radījis savu - Kurzemes bišu stropu

Aizputnieks Vaclavs Jonkus uzskata, ka dzīvē nedrīkst ieslīgt rutīnā, darot tikai vienu darbu vai apgūstot vienu arodu. Jonkus ir zivkopis ar bagātu pieredzi, un jau vairāk nekā septiņus gadus viņš pievērsies biškopībai, kļūstot par īpašnieku vienai no lielākajām dravām Lejaskurzemē. 

Bites nākušas no meža un dzīvojušas kokos, līdz ar to, lai tās labi justos, visam jābūt no koka, saka Jonkus. No paša mežā iegūtām eglēm un priedēm, kas vasarās izžāvētas, ziemas mēnešos darbnīcā topot gan stropi, gan medus rāmīši, kuru skaits esot vairāki tūkstoši un kas pamazām tiekot vesti uz dravu.

"Kad pēkšņi sākas medus ienesums un viss nav sagatavots, tad biškopji skrien un ķer. Man pašam ir bijis, ka pa naktīm gatavoju rāmīšus, un tad kaut kas tiek nokavēts. Tad es pēdējos gadus cenšos ziemā visu sagatavot," stāsta Jonkus.

Viens no lielākajiem aizvadītās ziemas veikumiem - jaunas konstrukcijas bišu stropi, kuri drīz tikšot testēti darbībā. Šeit vietas pietikšot divām bišu saimēm, arī draveniekam būšot ērtāki darba apstākļi.

"Mana konstrukcija ir tāda - es jumtu attaisu, un viņš te paliek, vēl te būs atsaitītes. Te man pie reizes ir noliktava, kur nolikt kaltiņu, dūmekli, jo parasti biškopjiem kaltiņš vienmēr pazūd un tad smejas, ka katram stropam savs kaltiņš," saka biškopis.

Vaclavs Jonkus vairāk nekā 25 gadus veltījis zivkopībai. Tagad šī aroda prasmes viņš nodevis dēlam, bet pats pēdējos septiņus gadus pievērsies biškopībai. Jonkus aprūpē šobrīd ir 250 bišu saimju, kas pavasaros un vasarās ganās apkārtējo pagastu ābeļdārzos, parkos un piemāju pļavās. Visi stropi esot paša domāti un konstruēti, meklēti labākie risinājumi, līdz tapuši tā sauktie Kurzemes stropi.

"Esmu konstruējis daudzus gadus savu stropu, lai viņš būtu sauss, silts, ventilētos un nepūtu. Tas ir tas, ko esmu panācis, it sevišķi Kurzemes mitrajos apstākļos. Viņi ir tā konstruēti, lai ziemā skrejā netiek sniegs, ūdens. Grīdiņa ir noslēpta," skaidro Jonkus.

Pateicībā par biškopja rūpēm bites parasti bagātīgi atdarot ar pilnām medus kārēm. Lai gan šī pavasara ilgstošais aukstums un vējš neesot labvēlīgs medus ieguvei, taču darbs dravā notiekot katru dienu.

"Cilvēkam ir ko mācīties no bites, kā savām rokām jānopelna maizīte. Tas ir mans darbs radīt viņai dzīves apstākļus," uzsver biškopis.

KONTEKSTS:

Dabas organizācijas un biškopji aicinājuši Latvijas iedzīvotājus parakstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvu par bišu glābšanu no pesticīdiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti