Nedzirdīgajiem

Без обид. Валдис Домбровскис

Nedzirdīgajiem

Vakars ar Renāru Zeltiņu

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Bistro Frics». 3. sērija. Kur ņemt darbiniekus?

Bijušais ministrs: Cilvēkiem no reģioniem izdevīgāk strādāt ārzemēs, nekā pārcelties uz Rīgu

Lai piesaistītu darbiniekus, kas gatavi strādāt par minimālo algu, jaunajiem uzņēmējiem jādomā, kā radīt darba vietas tur, kur cilvēki dzīvo, vai arī jāpiedāvā iespēja pārcelties uz dzīvi citā vietā ar visu ģimeni. Jo cilvēkiem no reģioniem, kam darba dēļ jāatstāj ģimene, izdevīgāk ir nopirkt biļeti uz ārzemēm, nekā mērot ceļu uz galvaspilsētu, Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” diskusijā vērtēja domnīcas “Certus” direktors, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Dombrovskis norādīja, ka atšķirība starp bezdarba līmeņiem dažādos reģionos ir ļoti liela, tādēļ atrast darbinieku Rīgā, piedāvājot viņam atalgojumu, kas zemāks par vidējo nozarē, varētu būt sarežģīti. Uzņēmējam līdz ar to jārēķinās, ka jāpiedāvā  produkts, par kuru klienti būtu gatavi maksāt vairāk. Savukārt pārcelties no reģioniem, kur brīvā darbaspēka ir daudz, cilvēki nav motivēti, jo tad jāatstāj ģimenes.

Tādā gadījumā izdevīgāk ir nopirkt aviobiļeti uz Angliju vai Īriju, sacīja Dombrovskis.

Dombrovskis arī pastāstīja, ka viņa vadītā domnīca veikusi pētījumu par cilvēku nodarbinātību reģionos, kā rezultātā nācies secināt, ka reģionos potenciāls atrast dabiniekus ir darba devējiem, kas investē apstrādes rūpniecībā.

Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne lēsa, ka cilvēki, kas peļņas nolūkos gatavi pamest valsti, tomēr nav tie paši, kam problēmas sagādā mobilitāte valsts robežās. Tendence darbu meklēt ārpus Latvijas raksturīga gados jauniem cilvēkiem.

Kalvāne pieļāva, ka uzņēmējiem būtu jādomā,  kā darba piedāvājumu salāgot ar darba ņēmēju prasībām un kvalifikāciju. Svarīgi, lai cilvēks izvēlētos strādāt uzņēmumā arī lielākas konkurences apstākļos. Liela nozīme ir ne tikai darba devēja reputācijai un informācijai, ko tas par sevi izplata, bet arī tam, kādus apstākļus uzņēmums darbiniekam nodrošina.

"Jāapzinās arī reālā situācija, ka cilvēkiem ir vajadzīga ģimene. Jādomā, kā to salāgot - ar atalgojumu 360 eiro ģimenes un darba dzīves savienot ir grūti," piebilda Kalvāne. 

Viņā arī pieļāva, ka jaunajiem uzņēmējiem, iespējams, būtu jāapsver doma pielāgot darba grafiku tā, lai piesaistītu vienmēr piepelnīties gribošos studentus.  

Lai gan vienam no lielākajiem darba devējiem - veikalu tīklam “Maxima” -  bieži tiek izteikti pārmetumi par zemo atalgojumu un darba apstākļiem, “Maxima Latvija” personāla vadības departamenta direktors Raitis Apinis skaidroja, ka “Maxima Latvija” algas paketē ietilpst arī darbinieku ēdināšana un veselības apdrošināšana, bet algas, kā solīts pēc Zolitūdes traģēdijas, tiešām palielinātas. Vidējais algas palielinājums 2014. gadā bijis 7%. Apinis klāstīja, ka "Maxima" darbinieku piesaistei regulāri pilnveido darba piedāvājumus, aktīvi izliek sludinājumus, kā arī izmanto NVA pakalpojumus.

Attiecībā uz sabiedrības bažām par to, ka imigranti no mazāk attīstītiem reģioniem varētu "atņemt" iespējas dabūt darbu mazāk kvalificētiem vietējiem speciālistiem, eksperti nenoliedza, ka iebraucēji interesēti palikt tur, kur ir darbs Taču vienlaikus Dombrovskis atgādināja, ka iebraucēju vidū ir tendence atvērt pašiem savus uzņēmumus. 

Jau Ziņots, ka LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ar nolūku izpētīt mazās uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas šovasar Jūrmalā atvēra savu uzņēmumu un piedāvāja pilsētniekiem frī kartupeļus. Raidījuma veidotāji secināji, ka visas vasaras laikā legāli nav iespējams izlīkumot pa birokrātisko prasību labirintu un tikt pie būvvaldes saskaņojuma terasei ar četriem galdiņiem un tirdzniecības atļaujas.

Kā izrādījās, nelielā biznesa uzsākšanas reālas izmaksas sasniedz pat sešus tūkstošus eiro. Bet operācijas laikā secināts, ka komercbankas aizdevumu tik jaunam uzņēmumam neizsniedz, arī valsts reklamētā atbalsta programma “Altum” nav tik pretimnākoša kā cerēts.

Savukārt, meklējot darbiniekus, raidījuma komanda atklāja, ka stundas likmes populārajās ātrās ēdināšanas ķēdēs ir no 2,2 eiro stundā, kas ir tikai par dažiem centiem vairāk, nekā valsts noteiktā minimālā likme - līdz 4 eiro stundā pēc diviem nostrādātiem gadiem. Tādēļ mazais uzņēmums par tādu algu, kuru tas spēj maksāt, darbiniekus atrast praktiski nevar.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti