Fiskālā padome brīdināja, ka, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos, nākamā gada valsts budžetā būs nepieciešama 113,8 miljonu eiro liela konsolidācija, lai samazinātu budžeta deficītu un valsts parāda pieauguma riskus.
Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais Latvijas Radio raidījuma “Pēcpusdiena” norādīja, ka, Latvijai neizdevās aktīvāk piesaistīt investīcijas, panākt straujāku ekonomikas izaugsmi, ko ietekmēja arī ģeopolitiskā situācija, un budžeta ieņēmumi neienāk tādā apmērā, kā plānots.
Situācija ir pietiekami nopietna, un padome grib brīdināt valdību, ka nekādas vaļības nevar atļauties un jādomā par to, kā vairāk pelnīt, nevis tērēt, norādīja Platais.
Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) atzina, ka šīs Fiskālās padomes ziņojums nāk savlaicīgi kā brīdinājums, bet ja būs konsolidācija, tā nebūs tāda, kā dziļās krīzes laikā, - nebūs finansējuma samazinājumi programmām, bet gan dažādām vajadzībām nebūs finansējuma pieaugums, uz kādu cerēja.
Ir nozares, kurām gan būs nepieciešams papildu finansējums - drošībai, veselībai un izglītībai, varbūt gan ne tik daudz, cik nozares gribēja, norādīja Šadurskis.
Savukārt, lai palielinātu ieņēmumus, varētu turpināt cīņu ar ēnu ekonomiku, un Valsts ieņēmumu dienestam jau ir labas iestrādes šajā jomā, pauda Šadurskis. Bet progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis nav dienas kārtībā, jo tas var strādāt pārticības valstīs, bet valstīs, kuras virzās uz to, tas tikai bremzē attīstību. Valdība jau strādā pie diferencēta neapliekamā minimuma, lielajām algām no tā vispār varētu atteikties.
Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks tikmēr Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena" norādīja, ka viss jau virzījās uz konsolidāciju, ņemot vērā politiķu solījumu, cerot, ka ekonomika attīstīsies straujāk.
“Savus četrus gadus mēs neesam par to runājuši, diemžēl tagad atkal par konsolidāciju ir jārunā. Viss jau uz to virzījās. Tad jādomā par nodokļiem ir. Agri vai vēlu mēs pie tā nonāksim, jo skatieties, kas notiek Igaunijā: Igaunija cels nodokļus drīz augšā, uz nākamo gadu, visticamāk. Ja mums ir nopietnas domas par aizsardzību, izglītību, tad arī mums būs nopietni jādomā par nodokļiem. Diemžēl par konsolidāciju mums ir jādomā, kārtībai – tā teikt – ir jābūt. Tajā pašā laikā to var mazināt – šo te konsolidāciju – ar pārdomātāku pieeju dažādu pozīciju pieteikšanai izdevumu jomā. Jeb arī tad nesūdzamies, ka tai jomai mums līdzekļu nepietiek, un nodokļi arī nav jāizstiepj,” pauda Vilks.
Jādomā par konsolidāciju, jābūt taupīgākiem, jādomā, ko runā, ko sola, ja tam nav seguma, sacīja Vilks.
Vilks arī pauda pārliecību, ka būtu jārevidē visi budžeta tēriņi, arī noteiktās summas dažādām programmām, kuras nemainīgi piešķīra vairāku gadu garumā. Viņaprāt, arī ēnu ekonomikas apkarošanas panākumi nebūs mērāmi miljonos.
Bijušais ministrs arī pauda pārliecību, ka valdībai jādomā par nodokļu ieņēmumu palielināšanu. Vilks piekrita, ka sabiedrība gaida stabilitāti nodokļos, taču “mēs tikai ejam ārā no krīzes, [..] ja reformēsimies, būs stabilas attīstības pozīcijas, būs arī nodokļu politika stabila”.
Pašreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) atzina, ka “2016.gada fiskālā telpa ir samazinājusies, mēs to apzināmies un skatīsimies, kā tālāk rīkoties”.
Viņš gan norādīja, ka summa, kura būs jākonsolidē, vēl jāprecizē, taču skaidrs, ka darbs pie budžeta, ko valdība sāks jūlijā, būs ļoti saspringts. Viņš norādīja, ka pašlaik nosaukt konkrētas nozares, kuras varētu skart konsolidācija, būtu tikai spekulācijas.
Tāpat Reirs uzsvēra, ka par nodokļu palielināšanu pašlaik nav runas.
