Pretējā gadījumā Latvija var zaudēt reputāciju, ko veidoja tik ilgi krīzes laikā un atkopojoties no tās.
Viņš norādīja, ka valdība ir pārsteigusies, paredzot valsts budžeta ieņēmumus. „Mums jau bija jānojauš, kāda būs agresija no Krievijas,” uzsvēra Vilks, minot ģeopolitisko notikumu sekas uz Latvijas ekonomiku. Viņš piebilda, ka tāda situācija, kad jau pavasarī līdzekļu neparedzētiem gadījumiem ir palicis maz, nav bijis gadiem. „Ir jāsaprot, ka nav tik daudz to iespēju tā vienkārši padzīvot. (..) Ir jāsaprot, ka situācija, kāda ir šogad, var būt arī nākamgad vai aiznākamgad,” teica bijušais ministrs.
Labākais veids, kā izkļūt no esošās situācijas, ir krasi piesardzīgāka finanšu politika, nedodot naudu dažādiem projektiem, sacīja Vilks.
Viņaprāt, politiķi ekonomisko augšupeju ir iztēlojušies un pieņēmuši lielāku, nekā tā ir patiesībā. Vilks atgādināja, ka šobrīd svarīgākā ir valsts aizsardzība. Vienlaikus viņam nav skaidrs, cik adekvāti ir pieprasījumi izglītībā un veselības aprūpē.
Premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) gan pagājušā nedēļā pauda, ka mīnusi budžetā nebūs tik būtiski, lai pārskatītu visu šī gada valsts budžetu.
Ziņots, ka pagājušajā nedēļā finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”) pavēstīja, ka trīs lielāko nodokļu – pievienotās vērtības nodokļa (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un sociālā nodokļa - ieņēmumi gada pirmajos divarpus mēnešos “ir ar mīnusa zīmi”, taču divi mēneši nav pietiekami ilgs laiks, lai vērtētu iemeslus.
Reirs pieļāva, ka PVN ieņēmumi varētu būt krituši degvielas cenas samazinājuma dēļ, jo cenas dēļ degvielas tirdzniecības apgrozījums saruka par 12%, savukārt akcīzes nodoklis, kuru maksā par vienu degvielas litru, pildās labi – par 105%.
IIN un sociālā nodokļa ieņēmumu samazinājumu savukārt varēja ietekmēt tas, ka darba gads sākās 6.janvārī, un algas daudziem bija izmaksātas jau decembrī un nodokļu ieņēmumi ieskaitīti pagājušajā gadā.
