Bijušais ekonomikas ministrs: Bez uzņēmēju palīdzības valdība netiks galā ar ēnu ekonomiku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Bez uzņēmēju palīdzības un iesaistes Latvijas valdība netiks galā ar ēnu ekonomiku valstī, šādu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa" pauda domnīcas "Certus" vadītājs, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš atzīmēja, ka bez sadarbības ar uzņēmējiem tikt galā ar ēnu ekonomiku Latvijā nav iespējams. Ekonomists norādīja, ka būtu nepieciešama jauna vienošanās ar uzņēmējiem par to, ka viņi palīdzēs tikt galā ar tiem uzņēmumiem, kas nodokļus nemaksā.

Pēc ekonomista sacītā, pašlaik uzņēmums no katra nopelnītā eiro nodokļos samaksā aptuveni 45 eiro centus. Tie uzņēmumi, kas piekristu sadarboties ēnu ekonomikas mazināšanā, varētu nodokļos maksāt, piemēram, 30 eiro centus no katra nopelnītā eiro.

Dombrovskis uzskata – daļa uzņēmumu varētu piekrist šādai sadarbībai, jo nav ieinteresēti tērēt milzīgu enerģiju, lai domātu, kā izbēgt no nodokļu maksāšanas.

"DNB bankas" ekonomists Pēteris Strautiņš raidījumā atzina, ka ēnu ekonomikas apkarošana Latvijā ir svarīga – saskaņā ar aptuvenām aplēsēm pievienotās vērtības nodoklī (PVN) vien valsts gadā neiekasē 750 miljonus eiro.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) gan pauda viedokli, ka bankas redz un tām ir zināmas pielietotās shēmas, lai izbēgtu no PVN maksāšanas. "DNB bankas" ekonomists teica, ka bankas par aizdomīgiem gadījumiem ziņo attiecīgajām iestādēm.

Tikmēr ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") norādīja, ka ēnu ekonomikas apkarošanas jomā jau ir vērojami uzlabojumi – ja agrāk uzskatīts, ka tā ir tikai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbildība, tad vēlāk saprasts – tā ir visu valsts iestāžu atbildība, un arī uzņēmēji arvien vairāk izsaka gatavību rīkoties.

Piemēram, celtniecības nozarē strādājošo uzņēmumu apvienojošā organizācija nākusi klajā ar iniciatīvu apkarot ēnu ekonomiku. Latvijas celtniecības nozarē strādājošie arvien vairāk darbojas starptautiskajos tirgos, piemēram, Zviedrijā, kur prasa sakārtotu tirgu pašu mājās.

Ašeradens atzīmēja, ka ēnu ekonomikas apkarošanā jau ir sperti vairāki soļi, piemēram, pieņemts lēmums par reverso PVN, tāpat ir ieviesta kriminālatbildība par "aplokšņu algu" maksāšanu.

Premjers atzina, ka mērķis ir audzēt iekasēto nodokļu apjomu, lai tas sasniegtu 33% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Līdz ar aktīvāku cīņu pret ēnu ekonomiku plānots arī lūkoties uz "iekšējām rezervēm", piemēram, uz "lielo nodokļu atvieglojumu sistēmu", sacīja Kučinskis.

Kučinskis pavēstīja, ka jūnija pirmajā pusē gaidāmi pirmie Pasaules bankas pētījuma par Latvijas nodokļu sistēmu secinājumi. Ar alternatīvu pētījumu klajā nāks arī uzņēmēju organizācijas. Mērķis tostarp ir identificēt rezerves nodokļu iekasēšanā, kā arī vērtēt iespējamās izmaiņas nodokļu politikā.

Pēc pētījumu saņemšanas jūnija vidū sāksies diskusijas par nodokļu sistēmu, un tām vajadzētu noslēgties vasaras beigās, kad  sāksies aktīvs darbs pie nākamā gada valsts budžeta projekta.

Premjers līdz pētījumu rezultātu saņemšanai atturējās minēt iespējamās izmaiņas Latvijas nodokļu politikā, taču lika noprast, ka izmaiņas varētu skart nekustamā īpašuma nodokli. Tiesa, tās varētu ieviest vairāku gadu laikā.

Ekonomists Dombrovskis, runājot par investīciju potenciālu, norādīja uz ārvalstu investoru minētajām problēmām maksātnespējas administrēšanas jomā.

Ekonomists atzīmēja – valdība nevar atļauties ļaut Tieslietu ministrijai ar šīm problēmām tikt galā līdz 2020.gadam. Tas ekonomista vērtējumā ir pārāk garš termiņš, un "investors izdarīs secinājumus".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti