Biedrības vadītāja: Satiksmes ministrijai trūkst konkrēta plāna tranzīta nozares saglabāšanai

Satiksmes ministrijas piedāvātais tranzīta nozares attīstības plāns ir deklaratīvs un nesniedz atbildes uz nozarei būtiskiem jautājumiem, tostarp dzelzceļa elektrifikācijas ietekmi uz dzelzceļa tarifiem. Šādu viedokli pēc iepazīšanās ar plānu, kuru ministrija sagatavoja pēc Saeimas Tautsaimniecības komisijas pamudinājuma, pauž biedrības „Baltijas asociācijas – Transports un loģistika” vadītāja. Tikmēr valdība šonedēļ nolēmusi pagarināt termiņu, līdz kuram Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai tiks iesniegts dzelzceļa elektrifikācijas projekts.

Satiksmes ministrijai trūkst konkrēta plāna tranzīta nozares saglabāšanaiMadara Fridrihsone

    Par tranzīta nozari atbildīgajai Satiksmes ministrijai nav skaidra rīcības plāna, kā reaģēt uz dzelzceļa kravu pārvadājumu kritumu. Piecu gadu laikā pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms ir sarucis teju par trešdaļu.

    Biedrības „Baltijas asociācija – Tranzīts un loģistika” vadītāja Inga Antāne pēc iepazīšanās ar Satiksmes ministrijas piedāvāto nozares attīstības plānu, secina, ka konkrēta rīcības plāna ministrijai nemaz nav: „Iesim, brauksim, veicināsim, uzlabosim, aktīvāk brauksim, aktīvāk veicināsim. Piešķiriet papildu finansējumu reklāmai un mārketingam, piešķiriet papildu finansējumu „Latvijas Dzelzceļam”, nelieciet maksāt dividendes valsts budžetam, mēs to naudu novirzīsim reklāmai un mārketingam. Beigu beigās izskatās, ka viss ir kārtībā, tikai iedodiet mums papildus naudu!”

    Ministrija savu plānu vēl uzlabošot, taču nozarei bažas radot tieši stratēģiska redzējuma trūkums: „Tā nozare ir pietiekami komplicēta un visi šie jautājumi ir jāskata kompleksi. Gan elektrifikācija, gan jebkuras citas investīcijas šobrīd, plānotie kravu apjomi un tarifi – visas šīs lietas ir ļoti cieši saistītas.”

    Šonedēļ valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja Satiksmes ministrijas ziņojumu par tranzīta nozares uzņēmēju apšaubītā dzelzceļa elektrifikācijas projekta virzību. Vairākus simtus miljonu vērto projektu apturēt nav plānots. Gluži pretēji, valdība lēmusi, ka termiņš, līdz kuram Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā šis projekts iesniedzams, ir jāpagarina līdz nākamā gada februāra beigām.

    Inga Antāne neslēpj, ka viņas vadītā asociācija šī projekta lietderību apšauba: „Sakām: „Viss ir kārtībā, ejam uz priekšu ar dzelzceļa elektrifikāciju!” Bet, kad es uzdodu jautājumu, kādi būs tarifi pēc elektrifikācijas ieviešanas, tad atbilde ir: „Divas reizes mazāks!” Nu, piedodiet, ar to ir par īsu. Ir vajadzīgs ļoti konkrēts aprēķins. Ja nav skaidru atbilžu, kā mēs segsim investīcijas, kad mums būs jāiegādājas jauni dzelzceļa vagoni. Ja man ministrija vai „Latvijas Dzelzceļš” pasaka: „Ticiet un viss būs labi.” Nu, tā nedara.”

    Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau iepriekš Latvijas Radio sacīja, ka tranzīta nozares uzņēmēju aicinājumus apturēt elektrifikācijas projektu, uzskata par nepamatotiem: „Šis ir Latvijas attīstības programmā iekļauts un Eiropas Komisijā apstiprināts lielais projekts, kas, protams, ir vides projekts. Tas skar nākotnes plānus attiecībā uz globālo sasilšanu. Otra lieta, ka mēs arī skatāmies, ko šobrīd dara mūsu kaimiņi. Mums ir šī iespēja izmantot Eiropas naudu, lai elektrificētu līnijas.”

    Jāatgādina, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmā posma īstenošana varētu izmaksāt vairāk nekā pusmiljardu eiro. Šim projektam paredzētais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums sasniedz 347 miljonus eiro.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti