Panorāma

Aprit 102 gadi kopš Satversmes sapulces sanākšanas

Panorāma

Panorāma

Biedrība iebilst pret Skultes SDG projektu

Biedrība iebilst Skultes sašķidrinātās dabasgāzes projektam

Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts licis atkal sarosīties vietējo iedzīvotāju biedrībai, kas ilgstoši pret termināli iebildusi. Lielāko satraukumu radot drošības riski gadījumā, ja notiek kādas avārijas.

Dokumenti

Piekrastes vides aizsardzības biedrības atklāta vēstule

Lejuplādēt

20.15 KB

Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts ir viens no pretendentiem, ko valsts varētu atbalstīt, lai aizstātu Krievijas gāzi. Terminālis iecerēts uz ziemeļiem no Skultes ostas, uz Saulkrastu un Limbažu novada robežas. Ar krastu termināli savienotu cauruļvads, savukārt pats terminālis atrastos 2,5 kilometrus tālu jūrā. Projekta attīstītāji gan norādīja, ka varētu termināli pārcelt vēl divreiz tālāk un tad tas no krasta būtu praktiski neredzams.

Bažas par projektu jau ilgstoši pauž daļa vietējo iedzīvotāju, kas izveidojuši Piekrastes vides aizsardzības biedrību. Pārstāvji uzsvēra, ka atbalsta atteikšanos no Krievijas gāzes, taču aizstāt to vajadzētu ar vietējiem resursiem, savukārt terminālis, ja tas vajadzīgs, jābūvē citur.

"Ir iespējamas vairākas vietas Latvijā, kur būtu iespējams celt termināli, piemērotākas vietas, kur ir industriālā zona un attiecīgi tam paredzēta vide, iespējams novērst visādus riskus," skaidroja Piekrastes vides aizsardzības biedrības dibinātājs Juris Piziks.

"Mēs gribam zināt, kur ir salīdzinājums visiem šiem potenciālajiem termināļa projektiem. Mēs gribam redzēt reālu tehniski ekonomisko pamatojumu," teica biedrības pārstāve Marta Timrota.

Lielāko satraukumu radot nevis iespējamas izmaiņas ainavā, bet gan neatbildēti jautājumi par avāriju riskiem un drošību.

"Šī gāze netiek regazificēta tvertnēs. Tā vietā tā tiek regazificēta pārkraušanas procesā, kas palielina iespēju gāzes noplūdei," vērtēja Timrota.

Projekta attīstītājas AS "Skulte LNG Terminal" valdes loceklis Uldis Salmiņš bažas par drošību uzskata par iracionālām. Sprāgt sašķidrinātā gāze nevarot, un, ja arī kļūdu gadījumā rodas noplūdes, bīstamības apkārtnei neesot.

"Gāze ir metāns, kas ir vieglāks par gaisu, tā izkūp gaisā, un tur arī nav nekāda apdraudējuma vai riska. Tas, protams, nenāk par labu. CO2 emisijas tas veido," sacīja Salmiņš.

Viņš ieteica biedrībai sazināties, lai bažas kliedētu. Salmiņš pauda, ka projekts spētu izpildīt ietekmes uz vidi novērtējuma prasības pusgada laikā. Līdz šim tas neesot darīts tāpēc, ka nav bijusi interese no valdības. Vienlaikus attīstītāji cer procedūras saīsināt.

"Mēs zinām, ka Krievija jau ir paziņojusi vairākām valstīm, ka ir atslēgusi gāzes piegādi. Mūsu ieskatā ātrums ir ļoti svarīgs.

Tas, ko mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka ir nepieciešams nacionālo interešu objekta statusu  piešķirt projektam," teica Salmiņš.

Savukārt Piekrastes vides aizsardzības biedrība to uzskata par lielu risku, it īpaši, ja tiek apiets ietekmes uz vidi novērtējums.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) iepriekš pieļāvis, ka varētu atvieglot temināļu saskaņošanas prasības, tomēr kādas tieši, Ekonomikas ministrija (EM) šobrīd vēl nekomentēja.

Ziņojumu par termināļu projektiem valdībai ministrija iesniegs līdz maija beigām.

KONTEKSTS:

Saeima ceturtdien, 28. aprīlī, konceptuāli atbalstīja Latvijas atteikšanos no Krievijas dabasgāzes ar 2023. gada 1. janvāri. Lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes, valdība iepriekš uzdeva EM risināt pārrunas ar Igauniju par topošā Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanu, bet tuvākajos gados Latvijā plānots izveidot savu termināli. 

EM parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) iepriekš atzina, ka uzsāktas sarunas ar vairākiem potenciālajiem investoriem, kas būtu ieinteresēti sašķidrinātās gāzes termināļa attīstībā Latvijā. Runa esot par iespējām attīstīt termināli Skultē, bet Rīgā varētu tikt piedāvātas vairākas vietas. Būtiskākie kritēriji LNG termināļa izveidei Latvijā – valsts neiesaistās projektā, tostarp nedod apsolījumus no valsts kapitālsabiedrībām, vai arī iesaistās iespējami maz.

Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis pie Skultes ostas varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt