Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Ceļ trauksmi par ceļu būves finansējumu

Biedrība: 2019.gadā ceļu būves uzņēmumus var skart smaga krīze

Tā kā Latvija jau divus gadus pirms Eiropas Savienības (ES) plānošanas perioda beigām būs apsaimniekojusi visu ceļu būvei paredzēto naudu, tad 2019.gadā nozare var ieslīgt dziļā krīzē, intervijā Latvijas Radio raidījumam „Aktuālais temats” skaidroja biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” vadītājs Andris Bērziņš.

Viņš norādīja, ka Latvija patlaban apsteidzoši tērē ES naudu. Paredzams, ka divus gadus pirms plānošanas perioda nauda būs iztērēta un laiks līdz nākamajam posmam būs smags.

Bērziņš paredzēja, ka 2019. un 2020. gadā nozares apjoms kritīs trīs četras reizes.

Tieši tāpēc viņš pozitīvi vērtē premjera Māra Kučinska (ZZS) un satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) ideju aizņemties līdzekļus ceļu remontam. Neremontējot ceļus laikus, tie paliks sliktāki un novēlots remonts prasīs lielākus līdzekļus.

Tiesa, viņš brīdināja, pirms naudu aizņemas, ir jāsaprot, kā ceļu remonts visas valsts mērogā ir jāorganizē. Proti, visus ceļus Latvijā nav iespējams salabot, jo Latvijā ir pārāk maz iedzīvotāju tik lielam ceļu apjomam.

No aptuveni 370 miljoniem nozares gada budžeta Eiropas finansējums ir 180 miljoni.

Patlaban nav skaidrs, kā tos kompensēt. Tomēr par šiem jautājumiem pirmdien, 17.oktobrī bija ieradušies runāt parlamentā. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) viņu atnestos aprēķinus solīja nodot parlamenta Tautsaimniecības komisijai un atgādināja, ka  Satiksmes ministrijas paspārnē jau izveidota attiecīga darba grupa. „Risinājums viennozīmīgi ir jāatrod. Tāpēc strādā darba grupa. Ir sākts pietiekami laicīgi, tas nav pēdējā brīdī gluži, kad viss deg un tad ir jāglābj,” optimistiska ir Mūrniece.

Satiksmes ministrijā (SM) atzīst, ka viens no risinājumiem varētu būt autoceļu fonda atjaunošana, kas nozīmētu, ka autobraucēju nomaksātie nodokļi nepastarpināti tiktu novirzīti ceļu uzlabošanai.

„Ja mēs raugāmies, ka ceļu lietotāji dažādos nodokļos nomaksā 500 miljonus katru gadu, tad indikatīvi – tikai viena trešā daļa no šiem nodokļiem aiziet uz ceļiem. Proporcijai būtu jābūt otrādai, lai šī situācija būtu stabila un prognozējama,” norāda Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (ZZS).

Tikmēr Finanšu ministrijā atgādina, ka nākamgad finansējums ceļiem jau būs par 10 miljoniem vairāk, un arī pēc tam būs dažāds iespējas, kuras varēs izmantot. „Jāstrādā pie tā, lai būtu pietiekami nodokļu ieņēmumi, bet arī SM jāskatās citi veidi, piemēram, Junkera plāns vai dažādi aizņēmuma instrumenti, kas šobrīd ir salīdzinoši labi un ērti pieejami ar mazām procentu likmēm,” saka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Finanšu ministre arī atzina, ka manevru iespējas iespējas budžetā nav liela, un, ja kaut kam finansējums tiek palielināts, kaut kam citam tās jāsamazina.

Jau ziņots, ka viens no risinājumiem ceļu remontu finansēšanai, ko iesaka eksperti, ir paredzēt iespēju naudu aizņemties. Augulis šādu ideju uzskata par vērtīgu un plāno par ekspertu piedāvāto ceļu sakārtošanai informēt valdību. 2019.gadā Latvijai vairs nebūs pieejami ES līdzekļi ceļu remontam, tādēļ šobrīd Satiksmes ministrija apzina iespējas, kā šajā laikā aizpildīt finansējuma robu ceļu būvei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti