Līdz šim Privātpersonu maksātnespējas procesa atvieglošana nostādījusi pretējās frontēs kreditorus un aizņēmējus.
Kā norādīja Saeimas deputāts Edgars Putra (ZZS), pateicoties sarunai starp politiķiem un banku pārstāvjiem, no politiķu puses ticis pieņemts lēmums noteikt, ka par „nolikto atslēgu” principa piemērošanu konkrētiem hipotekārajiem kredītiem jāvienojas bankām un to klientiem, bet pēc pusgada Finanšu kapitāla tirgus komisija izveidos ziņojumu par banku sasniegtajiem kritērijiem kredīņemšanas iespēju uzlabošanai.
“Pirmkārt, šajā laikā spēsim nodrošināt mājsaimiecībām un uzņēmumiem pieejamākus kreditēšanas noteikumus, otrkārt, panāksim jaunu iekšējo standartu, ko saprotam ar godīgu komercpraksi un atbildīgu kreditēšanu, radīsim jaunu klientu apkalpošanas standartu, veidojot daudz skaidrāku klientu izpratni par problēmsituāciju risināšanu,” sasniedzamos kritērijus skaidroja Bičevskis.
“Redzēsim lēnu, atbildīgu kreditēšanas atjaunošanos”, piebilda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Saeima iepriekš nolēma līdz martam atlikt grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz tā dēvētā “nolikto atslēgu" principa ieviešanu. Saeima septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām nobalsoja par „nolikto atslēgu" principu - tas nozīmē, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas vairs nebūs nekādu saistību pret kreditoru. Pēc šāda Saeimas lēmuma "Swedbank" un "SEB banka" paziņojušas, ka aptur dalību valsts programmā ģimenēm mājokļa iegādei.
Privātpersonu maksātnespējas procesa atvieglošana joprojām sadala pretējās frontēs kreditorus un aizņēmējus. Latvijas Kredībanku asociācija paliek pie viedokļa, ka mazināsies cilvēku vēlme kārtot savas saistības un augs nemaksāšanas kultūra. Turklāt tas palielināšot kredītiestāžu riskus, kā rezultātā bankas cels pirmās iemaksas un procentu likmes. Turpretim Latvijas Kredītņēmēju asociācija par parādu dzēšanas kārtības atvieglošanu jūtas gandarīta.
