Viņš skaidroja, ka pašreizējā situācija ekonomikā bankām liek būt uzmanīgām. Bankas nevēlas, lai iedzīvotājiem būtu lielāks finanšu slogs par pašreizējo.
Turklāt arī pašas kredītiestādes sev ir uzlikušas augstākus standartus nekā pirms krīzes. Proti, tagad kredītiestādes skatās, lai kredītņēmējam būtu 15% līdzmaksājums, kā arī vētī, kāda ir mājsaimniecības finansiālā ilgtspēja, kas izriet, piemēram, no tur dzīvojošo cilvēku iespējām būt vajadzīgiem darba tirgū dažu gadu perspektīvā.
Viņš atzina, ka cilvēki ņem kredītus arī šobrīd. Tomēr nereti tie, kuru dzīves līmenis atļauj uzņemties jaunas finanšu saistības, nemaz to nevēlas, un tie, kuru dzīves līmenis to neļauj, vēlas uzņemties jaunas saistības.
Bičevskis paredzēja, ka attīstība būs lēna un bez asiem lēcieniem uz priekšu.
Bankas ievērojami atturīgākas jaunu kredītu izsniegšanā kļuva krīzes un pēckrīzes laikā, kad daudzi iedzīvotāji nespēja norēķināties par saviem hipotekārajiem vai cita veida kredītiem.