Ideālā variantā kartes īpašnieks to pamana samērā ātri un var reaģēt, paziņojot par gadījumu bankā, un tad karte tiek bloķēta. Tātad ir drošībā. Sliktākā variantā cilvēks to, ka nozaudēta vai nozagta karte, pamana pēc lielāka laika sprīža. Pa to laiku trešajai personai ir iespēja bez pinkoda ievadīšanas vairākas reizes veikt maksājumus. Šādu risku bankas apzinās, līdz ar to gadījumos, ja trešās personas naudu izkrāpušas, tad kartes īpašniekam summu atmaksā.
"Luminor" Karšu daļas vadītājs Andris Doniks atzīst, ka šādi gadījumi ir, bet reti. Aptuveni desmit gadā. Viņš skaidro, kādēļ zagļiem bezkontakta karšu zādzība nešķiet labs guvums. "Iespējamie līdzekļi, kurus krāpnieki var izzagt, ir ļoti limitēti. Tur ir runa par maksimums 125 eiro. Otrs iemesls bija tāds, ka šīs kartes tiek izmantotas tālāk sadzīves preču veikalos, pārtikas preču veikalos. Tas nav sevišķi interesanti nopietnai organizētajai noziedzībai," pauž Doniks.
Parasti klientam neliek gaidīt, kamēr beidzas izmeklēšana, kas var aizņemt 2-3 mēnešus. Tāpēc nauda klientam tiek vienas darba dienas laikā atmaksāta avansā.
"SEB bankas" informācijas drošības vadītājs, Finanšu asociācijas kiberdrošības darba grupas līdzpriekšsēdētājs Oskars Blumbergs uzsver, ka karte ir jāsargā vairāk nekā pinkods. "Tas, ka fiziski ir šī karte, ir viens no autentifikācijas faktoriem. Ja daudz runāts par to, ka klientiem jāsargā karšu pinkodi, tad es gribētu teikt, ka pati karte ir jāsargā vairāk nekā pinkods. Nozogot karti, tā bezkontaktu maksāšana ir tikai viens no ļaunumiem, kas var rasties. Tur faktiski visa tā informācija ir virsū, lai varētu mēģināt veikt kaut kādu darījumu internetā," saka Blumbergs.
Par spīti augstās drošības standartam Oskars Blumbergs teic, ka ir dažādi potenciāli scenāriji, kas neļauj kā lācim likties ziemas miegā un ne par ko neuztraukties. Situācijai jāseko līdzi nemitīgi. Arī "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops teic, ka maksājumu karte jāsargā pašam. Tā ir klienta atbildība. Tas ir tāpat kā ar maku, kuru nedodam trešajām personām.
"Mobilajā lietotnē ir šie paziņojumi. Principā banka ir jums kabatā. Ja tā karte ir kāda rokās nonākusi un viņš nopīkstina kaut vai eiro - jūs redzat paziņojumu un zināt, ka šo maksājumu neesat veicis. Lietotnē jūs varat bloķēt karti un sazināties ar banku - rakstiski vai zvanīt. Laiks, kurā jūs spējat notvert šo darījumu, ir lielāks nekā, ja jūs mēneša beigās pārskatāt savu internetbankas izdruku un secināt, ka 2. datumā kaut kas, iespējams, licies aizdomīgs," pauž Krops.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Elīna Priedīte teic, ka, salīdzinot ar citiem noziegumiem, nelikumīgas darbības ar maksājuma kartēm policijas redzeslokā nonāk salīdzinoši reti. Turklāt katrs gadījums jāvērtē individuāli, jo lietu ietekmē dažādi apstākļi. Tieši šī iemesla dēļ policijai nav vienotas statistikas par noziegumiem, kas saistīti ar nelikumīgu maksājumu kartes izmantošanu.
"Par šo noziegumu persona var tikt saukta pie kriminālatbildības. Tas ir par svešu finanšu instrumentu vai maksāšanas līdzekļa nolaupīšanu, iznīcināšanu, bojāšanu vai nelikumīgu izmantošanu. Attiecīgi šis pants ietver visus šos noziegumus un līdz ar to nav iespējams izvilkt statistiku," skaidro Priedīte.
Par šādu rīcību personu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Policijas pārstāve uzsver, ka tiesa lemj par soda apmēru konkrētai personai, jo katra situācija tiek vērtēta individuāli, ņemot vērā iepriekšējo sodāmības vēsturi.
