Bezdarbs Latvijā samazinās, bet ienākumu nevienlīdzība palielinās

Covid-19 pandēmijas dēļ bezdarbs Latvijā palielinājās no 6 līdz 8%, un tas ir krietni mazāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Salīdzinājumam – 2008. gada finanšu krīzē bez darba palika vairāk nekā 20% iedzīvotāju. Bezdarba līmeni izdevies saglabāt zemu, pateicoties valsts atbalstam – dīkstāves pabalstiem un citiem atbalsta veidiem. Ekonomisti gan norāda, ka pandēmijas laikā trūcīgie kļuvuši nabadzīgāki, bet turīgie – bagātāki.

Bezdarbs Latvijā samazinās, bet ienākumu nevienlīdzība palielināsDaina Zalamane

Septembra sākumā reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,5%, nereģistrētā – 6,9%. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāve Signe Bierande stāsta, ka jaunākie operatīvie dati liecina – bezdarbs Latvijā turpina samazināties.

“Šobrīd operatīvie dati uz 20. septembri liecina, ka reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies jau līdz 6,2%. NVA uzskaitē šobrīd ir gandrīz 56 000 reģistrēto bezdarbnieku, un ir pieaudzis arī reģistrēto vakanču skaits. Visvairāk brīvo darba vietu ir tradicionāli būvniecībā un nekustamajā īpašumā, transportā un loģistikā, kā arī tirdzniecībā un mārketingā. Vakanču skaits divreiz lielāks ir tādās nozarēs kā ūdens apgāde, ieguves rūpniecība, arī elektroenerģija un informācijas un komunikāciju pakalpojumi,” stāsta Bierande.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs skaidro, ka izteikti darbaspēka trūkums šobrīd jūtams divās nozarēs – informācijas tehnoloģiju (IT) jomā un būvniecībā, tāpēc svarīgi naudu no Atveseļošanas fonda ieguldīt ne tikai būvniecībā, bet arī citās nozarēs.

“Pašlaik notiek būvniecīnas nozares uzplaukums visā Eiropas Savienībā, tāpēc vienīgais, ko mēs šobrīd varam darīt šīs situācijas labā, ir nesiltināt būvniecības nozari ar valsts atbalstu vēl vairāk. 2022. gadā ir plānots ļoti liels būvniecības apjomu kāpums un pēc tam ļoti liels samazinājums. Un vēl viena nozare, kur jau tagad jūtams darbaspēka trūkums, ir IT nozare. Šai sakarā mēs dzirdam ideju, ka tagad vajag atlaistos viesnīcu administratorus pārkvalificēt par programmētājiem. Šo ideju es īsti neatbalstu, lai nesanāktu tā, ka mēs apmācam viņus par programmētājiem un pēc šīs pandēmijas viņi turpina atkal strādāt par viesnīcu administratoriem,” norāda Krasnopjorovs.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols vērtē – lai gan nenoteiktība saglabāsies līdz gada beigām, darba tirgus pielāgojies esošajai situācijai. Bezdarbs samazinās arī demogrāfiskās situācijas dēļ – Latvijā sarūk ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.

“Krīzes laikā ir palielinājusies darba efektivitāte, dažādi procesi ir mainījušies un cilvēki dara lietas mazliet savādāk nekā iepriekš. Un tas, protams, veicina efektivitātes un produktivitātes pieaugumu. Teiksim, salīdzinot ar iepriekšējā gada 2. ceturksni, produktivitāte ir augusi par 8%,  un šis līmenis ir augstāks nekā bija pirmskrīzes periodā. Savukārt tas neļauj darba vietu skaitam augt tik ātri, kā gribētos, bet tam ir pozitīvs efekts uz kopējo konkurētspēju,” uzsver Ozols.

Pandēmija atšķirīgi ietekmējusi ne tikai dažādas nozares un profesijas, bet arī iedzīvotāju vecuma grupas. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs stāsta, ka pandēmija vairāk ietekmējusi jaunus cilvēkus vecumā līdz 29 gadiem, kas visbiežāk bija nodarbināti izmitināšanās un viesmīlības jomās.

“Izmitināšanā un ēdināšanā bija lielas atlaišanas, arī citās nozarēs strādājošajiem jauniešiem bija ne tik augsta kvalifikācija, un darbavietu skaita samazinājums Rīgā un Jūrmalā ir ievērojami lielāki nekā citās republikas pilsētās. Vēl tāds interesants moments, ka atlaišanas visvairāk skāra tos, kam jau pirms krīzes nebija lieli ienākumi. Mēs redzam, ka krīzes laikā samazinājās darbinieku skaits ar 400 un 700 eiro lielām algām, tajā pašā laikā auga darbinieku skaits ar algu virs 3000 vai pat 4000 eiro. Un tas atspoguļo divu ātrumu sabiedrību – ir iedzīvotāji, kam pirms krīzes bija zemi ienākumi un ienākumi krīzes laikā vēl samazinājās, un tie cilvēki, kuriem pirms krīzes bija augsti ienākumi, un viņu ienākumi vēl auga,” skaidro Krasnopjorovs.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis prognozē, ka šogad nodarbināto skaits varētu samazināties par 2,5% un vidējais bezdarba līmenis Latvijā sasniegt 7,5%, bet situācija uzlabosies nākamgad, kad bezdarbs būs 6,6%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt