Bezdarbs Latvijā 3. ceturksnī samazinājies par 0,2 procentpunktiem līdz 8,4%

2020. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, bet gada laikā palielinājies par 2,4 procentpunktiem, informēja CSP.

Šī gada 3. ceturksnī bija 81 400 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 22 500 vairāk nekā pirms gada, bet par 2100 mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Kopš 2014. gada otrās puses Latvijā bija augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, un tikai 2019. gada beigās tas bija nedaudz zemāks nekā Lietuvā. 3. ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Lietuvā (9,3 %), bet augstāks nekā Igaunijā (7,7%).

Avots: Eurostat datubāze, 2020. gada 3. ceturkšņa dati – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

Ilgstošie bezdarbnieki

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 10,4 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 37% līdz 26,6%,bet ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 0,3 tūkstošiem, un 3. ceturksnī tas bija 21 500.

Jauniešu bezdarbs

2020. gada 3. ceturksnī jauniešu (15–24 gadi) bezdarba līmenis bija 14,8%, kas ir par 3,5 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada, bet par 3,4 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,6 tūkstošiem un bija 8,8 tūkstoši.

3. ceturksnī starp visiem bezdarbniekiem 10,8% bija jaunieši. To īpatsvars gada laikā samazinājies par 1,4 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 2,8 procentpunktiem.

3. ceturksnī 34,9 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,1% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

2020. gada 3. ceturksnī 29,9% jeb 414,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,3 tūkstošiem jeb 0,1%, bet gada laikā – par 6,4 tūkstošiem jeb 1,5%.

3. ceturksnī 10 300 jeb 2,5 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu.

Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 3,5%, bet 2. ceturksnī – 2,4%.

Analītiķi prognozē bezdarba palielināšanos

Bezdarba līmenis tuvākajos ceturkšņos Latvijā varētu pārsniegt 9%, liecina banku analītiķu aplēses.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsvēra – ņemot vērā ierobežojumu nepieciešamību līdz pavasarim, bezdarbs turpmākajos ceturkšņos varētu pārsniegt 9%. Vienlaikus Āboliņš norādīja, ka, atšķirībā no pavasara krīzes, rudenī uzņēmumiem ir bijis laiks sagatavoties un pielāgoties, piemēram, palielinot attālināto tirdzniecību. Ekonomists arī atbalstīja valsts tēriņus uzņēmumu atbalstam.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA arī norādīja, ka  bezdarbs varētu pakāpties līdz aptuveni 9,5%, pirms sāks samazināties. Viņaprāt, līdz pavasarim varētu saglabāties liela uzņēmēju piesardzība attiecībā uz darbinieku skaita palielināšanu. Darba tirgus būs samērā aktīvs noteiktās jomās: informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, tādēļ vispārējs un straujš bezdarba kāpums arī nav gaidāms. "Ņemot vērā mākslīgi iniciētās krīzes un atbalsta pasākumu ietekmi, grūti noteikt, cik smagi otrais vilnis skars darba tirgu," teica Gašpuitis.

"Swedbankas" galvenā ekonomiste Agnese Buceniece prognozē, ka kopumā bezdarba līmenis šogad vidēji būs ap 8,3%, bet nākamgad samazināsies līdz 8,1%. Bezdarba līmenis sāks straujāk sarukt nākamā gada otrajā pusē. Pirmskrīzes 6% līmeni tas varētu sasniegt 2022. gada beigās. Nostrādāto stundu skaits atgūsies ātrāk nekā nodarbināto skaits, kas varētu atsākt augt, t.i., pārsniegt 2020. gada līmeni 2021.gada beigās.

Savukārt bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš stāstīja, ka bezdarba līkne pēc pandēmijas beigām varētu izskatīties diezgan līdzīga divkupru kamieļa mugurai. Otrā viļņa radītais iekšzemes kopprodukta kritums būs mazāks. Taču atkārtota situācijas pasliktināšanās smagi skars uzņēmumus, kuru bilances jau ir novājinājis pirmais vilnis. "To spēja noturēt darbiniekus būs mazāka, varbūt arī motivācija, ja zudīs cerības uz situācijas ātru atrisinājumu. Turklāt šoreiz negatīva ietekme būs sezonalitātei, kas pavasarī darbojās pretēji," norādīja Strautiņš.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis: Par bezdarba rādītājiemLinda Zalāne

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzsvēra, ka dati par nelielu nodarbinātības pieaugumu un bezdarba samazinājumu nekādus pārsteigumus nerāda, un 3. ceturkšņa pozitīvās tendences darba tirgū bija sagaidāms.

Viņaprāt, lielākais jautājums ir, kas notiks 4. ceturksnī, jo jau tagad prognozējams, ka pozitīvās tendences neturpināsies un vīrusa izplatības dēļ darba tirgus pagriezīsies pretējā virzienā un bezdarba līmenis atkal pieaugs.

“Pieaugums varētu turpināties vēl vismaz tuvākos divus ceturkšņus, un spēcīgāk atkal pozitīvās tendences atgriezīsies nākamā gada otrajā ceturksnī, kad parādīsies un lielāku izplatību piedzīvos vakcīna, nostiprināsies noskaņojums. Visticamāk, vēl augstākais pīķis ir priekšā, bet straujš bezdarba kāpums nav sagaidāms, jo valdībai būs jāreaģē. Visticamāk, pieaugums būs ar ierobežotu kāpumu. Valdība būs spiesta palīdzēt darbiniekiem, lai tie noturētos darba tirgū. Protams, liela loma būs tam, cik efektīvi, vērienīgi un dāsni būs valdības atbalsta pasākumi. Tas nebūs tāds masveidīgs kāpums, kādu mēs piedzīvojām globālās finanšu krīzes laikā. Respektīvi, kāpums būs. Varbūt pat straujāk nekā samazinājums 3. ceturksnī, bet katrā ziņā tas nebūs tik krass kā pirmajā Covid-19 vilnī,” sacīja Gašpuitis.

3. ceturksnī bija nodarbināti 64,3 % Latvijas iedzīvotāju

2020. gada 3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 892 800 jeb 64,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis samazinājās par 1,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 25 000.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,2 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 0,7 tūkstošiem.

Kopš 2012. gada otrās puses nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni. 3. ceturksnī tas bija augstāks nekā Lietuvā (63,7 %), bet zemāks nekā Igaunijā (66,3 %).

Avots: Eurostat datubāze, 2020. gada 3. ceturkšņa dati – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

2020. gada 3. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 29,7%, kas ir par 3,3 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 50,7 tūkstoši jauniešu.

3. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,6 stundas, kas ir tikpat daudz, cik šajā periodā gadu iepriekš, bet par 1,5 stundām vairāk nekā 2. ceturksnī.

3. ceturksnī 8,9% (70,5 tūkstoši) darbinieku strādāja attālināti.

Tas ir uz pusi mazāk nekā 2. ceturksnī (140,6 tūkstoši jeb 18,3 %). No attālināti strādājošajiem 55,7 % bija sievietes un 44,3 % vīrieši.

Lielākais attālināti strādājošo īpatsvars bija vecuma grupā 35 – 44 gadi (33,2%), nedaudz vairāk nekā ceturtdaļa (26,8%) strādājošo bija vecuma grupā 15 – 34 gadi.

Visvairāk attālināti strādājošu vīriešu (38,1%) bija vecuma grupā 15 – 34 gadi, bet sieviešu (31,4 %) – vecuma grupā 35–44 gadi. Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (12,6 %) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (6,3 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Darbu attālināti veica gandrīz puse (49,2%) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 31,2 % informācijas un komunikācijas pakalpojumu darbinieku un 15% valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas darbinieku. Viszemākais (3,4%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams ražošanas sektorā.

Attālināti strādāja nedaudz vairāk nekā piektdaļa (21,4 %) vecāko speciālistu, nedaudz mazāk (20,7 %) speciālistu un 12,9 % vadītāju.

Gada laikā par 2,3 procentpunktiem samazinājies darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī.

Minimālo algu vai mazāk saņēma 85 500 jeb 10,8 % darbinieku, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2019. gada 3. ceturksnī.

Darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 450 līdz 700 eiro (3. ceturksnī – 34,6%) gada laikā palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet ar samaksu no 700 līdz 1400 eiro – par 0,6 procentpunktiem (3. ceturksnī – 32,4 %). Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, gada laikā palielinājies par 1,1 procentpunktu (3. ceturksnī – 7%).

Reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars vērojams Latgalē, kur katrs piektais (20,5%) darbinieks saņēma minimālo algu vai mazāk.

2,8 % darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,5 % darba samaksas lielumu nenorādīja.

3. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt