Pašlaik no teju 80 000 bezdarbnieku vairāk nekā 30 000 ir cilvēki vecumā no 50 līdz 64 gadiem. Vairums no viņiem ir ilgstošie bezdarbnieki, un jau pēdējos trīs gadus darba meklētāju skaits lielākajā riska grupā nesamazinās.
Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) problēma saskata tajā, ka vecāko cilvēku iepriekš iegūtā izglītība un kvalifikācija neesot mūsdienu darba tirgus prasībām atbilstoša, otrkārt, veselība neļauj veikt dažādus darba pienākumus.
“Salīdzinoši augsts ir arī īpatsvars ar darba meklētājiem, kuri ir iepriekš strādājuši zemas kvalifikācijas jeb tā sauktos vienkāršos darbus. To grupu veido, piemēram, palīgstrādnieki, apkopēji, zivju apstrādātāji, sētnieki, arī, piemēram, veikalu pārdevēji, kurinātāji, pavāri. Un arī tas ļoti bieži ir saistīts ar to, ka cilvēku veselības stāvoklis vairs neatļauj šos darbus, kas prasa fizisku piepūli, jau tādā solīdā vecumā veikt,” skaidro NVA pārstāve Eva Lossāne.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) uzskata, ka pirmspensijas vecuma cilvēki varētu darba devējiem palīdzēt apmācīt jaunos darbiniekus. “Sociāli atbildīgi uzņēmumi, kuri, protams, novērtē katra sava darbinieka gan pieredzi, gan zināšanas, viņi noteikti prot un zina, kā pareizi pārmainīt darba rutīnas, lai šis pieredzējušais pirmspensijas cilvēks būtu tas, kurš palīdz jaunajiem ienākt darba vidē,” saka LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Patlaban Nodarbinātības valsts aģentūrā gan nav speciālu projektu cilvēkiem pirmspensijas vecumā un viņi var izmantot visas tās iespējas, kas attiecas arī uz pārējiem bezdarbniekiem. Taču NVA dati rāda, ka tas problēmu nerisina un cilvēki pašreizējās iespējas izmanto nelabprāt.
“Profesionālā pārkvalifikācija ir pieejama, bet nu arī ne vienmēr jebkurš bezdarbnieks un arī tai skaitā šie vecāka gada gājuma bezdarbnieki ir gatavi tādam izaicinājumam. Kopumā šajā gadā 833 personas vecumā pēc 50 gadiem ir izmantojušas arī pārkvalifikācijas iespēju,” stāsta Eva Lossāne.
Tāpēc jādomā, kā vēl valsts varētu atbalstīt šo bezdarbnieku grupu, uzskata Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans. Aktīvāko pasākumu mērķa grupa tagad esot jaunieši, bet pirmspensijas cilvēku, kuriem nav darba, faktiski ir divas reizes vairāk. “Protams, jauniešiem priekšā ir ilgāks periods, bet, piemēram, cilvēks, kuram ir 50, pat oficiāli viņam vajadzētu līdz pensijai strādāt aptuveni 15 gadus.
15 gadi ir pietiekoši liels periods, lai ieguldījumi pārkvalifikācijā un izglītībā atmaksātos. Galvenais, ka daudz vairāk mēs zaudēsim, ja šie cilvēki nevis strādās, bet būs vienkārši pabalstu saņēmēji,” saka Hazans.
Hazanam piekrīt arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, norādot, ka pašreiz īstenotie atbalsta pasākumi esot vispārēji un jāsāk izvērtēt, kas konkrētajai cilvēku grupai nepieciešams visvairāk. “Arvien detalizētāku pieeju, respektīvi, skatīties, kas trūkst konkrētam cilvēkam un cilvēku grupai. Skaidrs, ka ar tādiem vispārējiem kursiem un vispārējiem pasākumiem mēs šo specifisko problēmu neatrisināsim. Bieži vien jau ir problēmas ar transportu, ar nokļūšanu. Bieži vien arī tās informācijas trūkst un tā tālāk,” skaidro Gašpuitis.
Nodarbinātības valsts aģentūrā pieļauj, ka papildu atbalsta programma pirmspensijas ļaudīm tuvāko gadu laikā varētu tikt izstrādāta.