Sadaļas Sadaļas

Bezdarbnieku skaits Latvijā pērn palielinājies par 28,4%; bezdarba līmenis – 8,1%

Latvijā pērn 78,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2019. gadu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 17,4 tūkstošiem jeb 28,4%. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,1%, kas ir par 1,8 procentpunktiem augstāks nekā 2019. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,1% un 9,1%).

2020. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem un bija 7,9%. 4. ceturksnī 75,6 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kas ir par 5,8 tūkstošiem jeb 7,1% mazāk nekā 3. ceturksnī.

2020. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,4%) bija par 0,9 procentpunktiem augstāks nekā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu¹ vidējais rādītājs (7,5%). 2020. gada 4. ceturksnī Latvijā bija augstāks bezdarba līmenis nekā Igaunijā (7,4%), bet zemāks nekā Lietuvā (9,1%).

Ekonomists gan spriež, ka nodarbinātības situācija kopumā nav tik slikta, kā tika prognozēts ārkārtējās situācijas sākumā pagājušā gada pavasarī.

“Tad visi gaidīja, ka bezdarbs pārsniegs 10%, varbūt pat krietni pārsniegs. Tāpat tika gaidīts ekonomikas kritums un visādas citas nepatikšanas. Liela daļa no tā, par laimi, nenotika. Bezdarba kāpumu mazināja valsts atbalsts uzņēmumiem, slavenie dīkstāves pabalsti un citi pasākumi, kas uzlaboja uzņēmumu finanšu situāciju. Valsts deva naudu uzņēmumiem, un šie cilvēki palika darbā, pat ja viņiem kādu laiku nebija vai vispār nebija ko darīt,” norādīja bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Ekonomists prognozē, ka šī gada pirmajā ceturksnī sasniegsim pandēmijas laika augstāko bezdarba līmeni – virs 9%, bet nākamajos mēnešos situācija pakāpeniski uzlabosies un līdz gada beigām normalizēsies. Par to liecina labie rādītāji rūpniecībā un pieprasījums eksporta tirgos, kas saglabājas spēcīgs. 

Samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits

CSP atzīmēja: ņemot vērā Covid-19 izplatību, tika slēgta daļa darbavietu, tāpēc 2020. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 14,8 tūkstošiem palielinājās bezdarbnieku skaits, kas bija bez darba līdz 5 mēnešiem (41,5 tūkstoši jeb 52,9%) un par 4,4 tūkstošiem bezdarbnieku skaits, kas bija bez darba 6–11 mēnešus (15,5 tūkstoši jeb 19,8%).

Savukārt ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits gada laikā nedaudz samazinājās (par 1,8 tūkstošiem) un 2020. gadā bija 21,5 tūkstoši.

2020. gadā par 10,9 procentpunktiem samazinājies arī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā no 38,2% 2019. gadā līdz 27,3% 2020. gadā.

2020. gada 4. ceturksnī 39,2 tūkstoši jeb 51,8% bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem (3. ceturksnī – 44 tūkstoši jeb 54,4%), bet 15,8 tūkstoši jeb 20,9% bija bez darba 6–11 mēnešus (3. ceturksnī – 15,3 tūkstoši jeb 19%). 4. ceturksnī bija 20,6 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku, 3. ceturksnī – 21,5 tūkstoši. 4. ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 27,3%. Salīdzinot ar 3. ceturksni, tas ir palielinājies par 0,7 procentpunktiem.

Pieaug jauniešu bezdarbnieku skaits

2020. gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 14,9%, kas ir par 2,5 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada (2019. gadā – 12,4%). No visiem bezdarbniekiem 8,8 tūkstoši jeb 11,2% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,1 tūkstoti, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā samazinājies par 1,4 procentpunktiem.

Pagājušā gada 4. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 11,3%, kas ir par 3,5 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 2,6 tūkstošiem un bija 6,2 tūkstoši jeb 8,2% no kopējā bezdarbnieku skaita (3. ceturksnī – 8,8 tūkstoši jeb 10,8 %).

Kopš 2013. gada jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bija zemāks nekā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējais rādītājs, bet augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Savukārt 2020. gadā Latvijā bija zemākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā jauniešu bezdarba līmenis bija 17,9%, bet Lietuvā – 19,6%. 

2020. gadā 34,8% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i., bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,2% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja. 4. ceturksnī 32,2% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, bet 67,8% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi.

Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits sarūk par 2,3%

2020. gadā 30,1% jeb 418,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi (tai skaitā 159 tūkstoši jeb 38% vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem), t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 9,8 tūkstošiem jeb 2,3%.

4. ceturksnī 30,7% jeb 426,2 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar 3. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 11,3 tūkstošiem jeb 2,7%.

2020. gadā 10,9 tūkstoši jeb 2,6% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2019. gadā – 13,8 tūkstoši jeb 3,2%). 4. ceturksnī šādu iedzīvotāju bija 10,7 tūkstoši jeb 2,5% (2020. gada 3. ceturksnī – 10,3 tūkstoši jeb 2,5%).

2020. gadā Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 15,6 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 27,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, savukārt 4. ceturksnī – 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Infografiks: Centrālā statistikas pārvalde (CSP)

Pieaug kvalificētu speciālistu bezdarbnieku skaits

Vēl kāda pandēmijas laika tendence iezīmē to, ka bezdarbniekos arvien biežāk nokļūst arī izglītoti, kvalificēti speciālisti. 

Ja 2019. gadā bez darba bija 13,2 tūkstoši cilvēku ar augstāko izglītību, tad pērn tie jau bija 19,2 tūkstoši.
Vairāki no viņiem Latvijas Televīzijai sūdzējušies par Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) piedāvātajiem pārkvalifikācijas kursiem, kur galvenais uzsvars esot uz vienkāršām profesijām, piemēram apdares strādnieki un metinātāji. 

Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV” frakcija) šiem pārmetumiem īsti nepiekrīt. 

“Protams bezdarbniekos nonāk cilvēki jau ar augstāku kvalifikāciju, kuri palikuši bez darba. Tādēļ NVA piedāvā tālmācības platformas. Viena no tām ir “Coursera”, kuru izstrādājušas tādas universitātes kā Harvarda, Oksforda, Jēla. (..) Tur arī pat strādājošie var apgūt tādas profesijas kā mārketings, programmēšana, profesionāla e-pastu sarakste, sarunas angļu valodā.”

NVA piedāvāto pārkvalifikācijas kursu sarakstu reizi gadā koriģējot īpaša Labklājības ministrijas darba grupa kopā ar darba devējiem. Sarakstā tiekot iekļautas tikai tādas profesijas, kas šo speciālistu ieskatā būs pieprasītas darba tirgū. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt