Bezdarbnieka statuss
Grozījumi veikti Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā un likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam".
Noteikts, ka mikrouzņēmumu īpašniekiem, kuru uzņēmumam nav apgrozījuma un kuri līdztekus darbībai mikrouzņēmumā zaudēja darba ņēmēja statusu kā algoti darbinieki, līdz 2020.gada 31.decembrim būs tiesības uz bezdarbnieka statusu un tam paredzētajiem atbalsta pakalpojumiem. Tas pats attiecas uz pašnodarbinātajām personām (izņemot personas, kas maksā patentmaksu), kuras negūst ienākumus no saimnieciskās darbības. Izmaiņas attieksies arī uz pašnodarbinātajām personām, kuras tehnisku iemeslu dēļ nav oficiāli zaudējušas darba ņēmēja statusu.
Turklāt, ja iepriekš ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu nepieciešamajā apmērā, šādām personām būs tiesības saņemt arī bezdarbnieka pabalstu.
Savukārt personas, kas būs 2020.gadā ieguvušas bezdarbnieka statusu un izvēlēsies maksāt mikrouzņēmuma nodokli arī 2021.gadā, bezdarbnieka statusu zaudēs ar 2021.gada 1.janvāri.
"Ārkārtējās situācijas laikā vairāki tūkstoši cilvēku jau saņēmuši valsts palīdzību. Vienlaikus tiek meklēti risinājumi, lai bez iztikas līdzekļiem nepaliktu arī tie, kuriem pēc pašreiz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem sociālās garantijas nepienākas," iepriekš skaidroja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Līdz 2020.gada 31.decembrim būs arī iespēja saglabāt bezdarbnieka statusu īslaicīgu darbu veikšanai uz laiku līdz 120 dienām (līdz šim tas bija līdz 60 dienām). Nezaudējot bezdarbnieka statusu, bezdarbnieki varēs iesaistīties īslaicīgos darbos līdz četriem mēnešiem, piemēram, sezonālajos darbos lauksaimniecībā, tādējādi nopelnot iztikas līdzekļus patēriņam un pamatvajadzību nodrošināšanai. Vienlaikus bezdarbnieki šajā laikā saglabātu saikni ar darba tirgu un pēc tam bezdarbnieka statusā varētu turpināt saņemt citus atbalsta pakalpojumus Nodarbinātības valsts aģentūrā.
Papildu nauda par bērniem
Tāpat Saeima atbalstīja grozījumus, ar kuriem noteikts - ja ģimenei (vai personai), tajā skaitā audžuģimenei un aizbildnim, kam aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam un kurai ir tiesības uz pašvaldības pabalstu krīzes situācijā, pašvaldībai būs jāpalielina šī pabalsta apmērs par 50 eiro katram bērnam. Šīs izmaksas pašvaldībai 100% apmērā kompensēs valsts.
Atšķirībā no sākotnējās redakcijas, šodien likums pēc Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Kriša Lipšāna (KPV LV) rosinājuma papildināts ar normu, ka pašvaldība neizmaksā vai samazina par attiecīgo daļu pabalstu krīzes situācijā par laikposmu, kad personai ir piešķirts dīkstāves pabalsts.
Reizē tika noraidīts opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Dūklava un Jāņa Vucāna priekšlikums, kas paredzēja, ka 50 eiro vietā papildu pabalsts ir 107,5 eiro mēnesī par katru bērnu līdz septiņu gadu vecumam un 129 eiro mēnesī par katru bērnu vecumā no septiņu līdz 18 gadu vecumam.
Reizniece-Ozola debatēs norādīja, ka 50 eiro ir pārāk maza summa bērna vajadzību nodrošināšanai. Arī ar opozīcijas piedāvāto risinājumu ģimenes tikai "knapi savilks galus", bet tas tomēr ir labāks piedāvājums par 50 eiro atvēlēšanu, pauda politiķe.
Iepriekš labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) norādīja, ka pašvaldības vislabāk var izvērtēt, kurām ģimenēm ir nepieciešamība pēc šī atbalsta. Ministre solīja, ka pašvaldības neprasīs, lai iedzīvotājs "pārdod dzīvokli" atbalsta saņemšanai.
Savukārt Nacionālā apvienība uzskata, ka atbalsts iecerei panākts pēc tās iniciatīvas. Partija uzstājusi uz izmaiņām, jo pagājušajā nedēļā izskanēja, ka dīkstāves pabalsts, kas tiek aprēķināts visiem vienādi - neatkarīgi no apgādājamo skaita, nav taisnīgs.
KONTEKSTS:
Ārkārtējā situācija valstī Covid-19 izplatības mazināšanai pagarināta līdz 12.maijam. Valsts arī ieviesusi vairākus atbalsta pasākumus krīzes seku skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
