Pagājušā nedēļā EK prezentējusi plānu, lai uzlabotu dalībvalstu nodarbinātības dienestu sadarbību. Tā mērķis ir celt nodarbinātības dienestu efektivitāti, izveidojot vienādus kritērijus dienestu izvērtēšanai.
EK domā, ka šāda sadarbība ļaus pārņemt labākos piemērus un labāk ieviest vienotus nodarbinātības pasākumus. EK nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisārs Lāslo Andors norāda, ka valstu nodarbinātības dienesti spēlē svarīgu lomu bezdarba risināšanā.
„Šis priekšlikums nebūs brīnumains līdzeklis, kas atrisinās Eiropas bezdarba problēmas vienas nakts laikā. Bet tas ir svarīgs problēmas risināšanai. Tas ir solis pretim kopējam darbam, lai ļoti praktiskā veidā cīnītos ar bezdarba izaicinājumu. Nodarbinātības dienestu ciešāka sadarbība ļaus dalībvalstīm laicīgi paredzēt un atklāt darba tirgus problēmas, un laicīgi rīkoties. Vēl ir daudz kas darāms, lai dalībvalstis uzlabotu savu nodarbinātības dienestu lietderību un efektivitāti,” norādīja komisārs Lāslo Andors.
Komisārs Lāslo Andors skaidro, ka EK ir sniegusi specifiskās rekomendācijas vairākām dalībvalstīm, mudinot tās uzlabot savas valsts nodarbinātības dienestu darbu. To starpā ir arī Francija, Itālija un Spānija. Šajās valstīs, saskaņā ar EK pētījumu, ir visneefektīvākās nodarbinātības aģentūras visā Eiropas savienībā. Vislabāk strādā Vācijas un Austrijas dienesti.
Labklājības ministrija norāda, ka tās pārziņa esošā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) jau šobrīd cieši sadarbojas ar citu valstu dienestiem. Tāpēc ministrija neredz, kā šāda iniciatīva varētu uzlabot NVA efektivitāti.
Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas nodaļas vadītāja Ilze Zvīdriņa uzskata, ka Latvijā nodarbinātības politika ir līdzīga kā Vācijā. Tas tādēļ, ka NVA reformēšanas procesā piedalījās arī Vācijas eksperti. „Galvenā ideja ir, ka tas tiek organizēts valsts līmenī. Arī Vācijas gadījumā. Lai gan Vācija ir federatīva valsts, attiecībā uz nodarbinātības politiku un nodarbinātības dienestu, tā ir diezgan centralizēta lieta,” paskaidro Zvīdriņa.
LM pārstāve arī stāsta, ka dažās valstīs, piemēram, Itālijā, bezdarbniekiem vakances meklē pašvaldības. Tādēļ viņiem nav pat vienotas datu bāzes.
Latvijā dienests sadarbojies arī ar Austrijas kolēģiem. Viņi palīdzēja ar jauniešu atbalsta pasākumiem un uzņēmēju iesaisti. „Mēs paši arī esam snieguši atbalstu citām valstīm, piemēram, Grieķijai,” stāsta Ilze Zvīdriņa, „Grieķijas gadījumā tas bija saistīts ar sabiedrisko darbu programmu, kas mums bija krīzes laikā. Tā sauktā simtlatnieku programma. Tā kā mūsu gadījumā tā iniciatīva neko īpaši jaunu nenesīs.”
Par spīti augstajam bezdarbam Eiropā, 1,7 miljonu vakanču joprojām ir neaizpildītas. Tādēļ aģentūrām ir jāsaskaņo darba devējiem vajadzīgās prasmes ar savām apmācību programmām.
Tam piekrīt arī Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperte Anita Līce: „NVA ir ņēmusi vērā daudzus Darba devēju konfederācijas ieteikumus, piemēram, ir rediģēts apmācību saraksts. No tā ir svītrotas ļoti daudzas īsās apmācības, kas nav sniegušas nepieciešamos nodarbinātības rādītājus. Tā vietā uzsvars ir uz tādām apmācībām, kas ir pieprasītas darba tirgū.”
Līce uzskata, ka ciešāka sadarbība ar citām Eiropas nodarbinātības aģentūrām ļaus NVA pārņemt labākos piemērus, kā cīnīties ar savām vājajām pusēm. Tās ir birokrātija un individuālas pieejas trūkums ilgstoša bezdarba gadījumos.
