Latvijas darba tirgū pašreiz ir vērojama stabilitāte, bezdarba līmenim sasniedzot 5,8%, norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone. "Pavasarī bija 5,9% un tad, kad mēs sākām reģistrēt Ukrainas civiliedzīvotājus, tad sasniedza 6%, un tagad atkal ir samazinājies līdz 5,8% un 0,2% veido šie Ukrainas civiliedzīvotāji."
Runājot par bezdarba līmeņa prognozēm tuvākajam laikam, Simsone sacīja, ka, neskatoties uz šī brīža aktuālo situāciju, kas saistīta arī ar energoresursu cenu kāpumu, Latvijā ik gadu rudens un ziemas mēnešos reģistrētā bezdarba līmenis pieaug, un šāda situācija tiek sagaidīta arī šogad. Tas tādēļ, ka darba tirgū liela ietekme ir sezonalitātei.
NVA direktore uzsvēra, ka šobrīd aģentūra nav saņēmusi informāciju no darba devējiem, ka tieši energoresursu cenu pieauguma dēļ rudens un ziemas mēnešos viņi plānotu atbrīvot darbiniekus.
"Mēs pieņemam, ka tam būs ietekme, bet tādu objektīvu rādītāju šobrīd nav. Uzņēmumi nav informējuši NVA, ka tuvāko 60 dienu laikā, ko nosaka likums, ka 60 dienas pirms kolektīvās atlaišana ir jāinformē NVA, – mēs šobrīd šādus paziņojumus saņēmuši neesam. Un vēstījuma no uzņēmumiem, ka tie interesētos, kā šo procesu labāk organizēt, pagaidām arī nav," teica Simsone.
NVA šogad saņēmusi 22 kolektīvās atlaišanas paziņojumus, kas ir mazāk nekā pērn.
Kolektīvās atlaišanas paziņojumu pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu, gan ir novērojams Lietuvā. Lietuvas Nodarbinātības dienests šogad saņēmis 52 ziņojumus par uzņēmumu darbinieku atlaišanu. Par 16 vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Portāls "tv3.lt" vēsta, ka vairāk nekā 4000 strādnieku Lietuvā saņēmuši paziņojumus par atlaišanu, un šis skaits, visticamāk, augs. Kā portālam atzinis "SEB" bankas ekonomists Tads Povilausks, turpinot augt elektroenerģijas un gāzes cenām, sagaidāmi grūti laiki, kurus piedzīvos daudzas ekonomikas jomas, un izņēmums nav arī darba tirgus.
"Uzskatām, ka nākamgad darba tirgus nedaudz atdzisīs un vidējais bezdarba līmenis pieaugs no prognozētajiem 6% šogad līdz 6,8% 2023. gadā," lēsa Lietuvas ekonomists.
Kaimiņvalstī Lietuvā bezdarba rādītāji par otro ceturksni liecina, ka bezdarba līmenis Lietuvā turpina stabili samazināties. Otrajā ceturksnī tas bija 5,2% līmenī. Samazinājumu izraisīja ārkārtīgi pieaugušais nodarbināto skaits, kā arī sieviešu aktīva līdzdalība darba tirgū. Vislielākā darbaspēka izaugsme novērota pakalpojumu sektorā.
Savukārt Igaunijā 2020. gadā bezdarba līmenis sasniedz 8%, bet šī gada sākumā bija krities. Otrajā ceturksnī, lai gan nedaudz, bet tas atkal ir pieaudzis. To atzina "Luminor" bankas ekonomists Igaunijā Lenno Ūskula. "Bezdarba līmenis nokritās līdz 5,2% šī gada sākumā, bet otrajā ceturksnī, tas jau atkal kāpis, un redzam, ka tas ir 5,8% līmenī un, visticamāk, kāps vēl."
Pašreizējā situācijā šāds bezdarba līmenis esot pieņemams, jo tas ejot roku rokā ar augsto nodarbinātības līmeni, skaidroja ekonomists. Viņš norādīja, ka bezdarba līmeņa paaugstināšanos veicina ekonomikas struktūras izmaiņas. Ūskula sacīja, ka jau vasarā esot pieredzētas atlaišanas kokrūpniecības nozarē. Precīzu datu par apmēru vēl gan neesot. Esot arī novērojams, ka arvien mazāk jaunu darbinieku tiek pieņemts "startapu" jeb jaunuzņēmumu sektorā. Taču plašas darbinieku atlaišanas vismaz līdz ziemai, kad būs redzami enerģijas rēķini, viņš neprognozēja.
"Līdz šim izskatās labi, bet optimistiski neizskatās ziema. Kāpēc pagaidām izskatās labi? Jo darbaspēks ir lēts un biznesa cikla izmaksas ir izlīdzinātas pārsvarā visiem nodarbinātajiem. Skatoties uz priekšu, kad atteiksimies no luksusa precēm, restorāniem, atpūtas aktivitātēm, skaidrs, ka cilvēki šajos sektoros zaudēs darbu," vērtēja Ūskula.
Ekonomists prognozēja, ka tuvākajā laikā bezdarbs pieaugs nedaudz, līdz 6% gada beigās un līdz 7% nākamā gada beigās. Bezdarba līmenis kāps, līdz nesāks palielināties iekšzemes kopprodukts, un tas varētu notikt pavasarī, piebilda Ūskula.
