Dienas ziņas

Strauji pieaugušas izmaksas būvniecībā

Dienas ziņas

Krievija turpina iebrukumu arī globālajā informatīvajā telpā

Pirmajā ceturksnī nodarbināti 63,2 % iedzīvotāju

Bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī Latvijā samazinājies līdz 7,3%; nodarbināti – 63,2% iedzīvotāju

 Bezdarba līmenis  2022. gada 1. ceturksnī Latvijā bija 7,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem, bet gada laikā – samazinājies par 0,8 procentpunktiem.

Šī gada 1. ceturksnī bija 68,0 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 6,7 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 1,5 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2021. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (7,1%) bija par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,4%). 1. ceturksnī Latvijā saglabājās augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā tas bija 5,5%, bet Lietuvā – 6,4%. 

Samazinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars

2022. gada 1. ceturksnī 36,2 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 2,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 0,8 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 12,6 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 1,7 tūkstošiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies par 3,2 tūkstošiem.

1. ceturksnī bija 18,8 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku – par 3,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada un par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 27,8 % – par 4,5 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas ir samazinājies par 1,5 procentpunktiem.

10,2% no visiem bezdarbniekiem bija jaunieši

2022. gada 1. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 10,2% bija jaunieši (15–24 gadi). To īpatsvars gada laikā samazinājies par 1,2 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies par 0,9 procentpunktiem. Jauniešu bezdarba līmenis bija 12,0%, kas ir par 4,3 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada, bet par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 1,6 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, palielinājies par 0,7 tūkstošiem.

33,0% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i., bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 67,0% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Gandrīz trešdaļa iedzīvotāju – ekonomiski neaktīvi

2022. gada 1. ceturksnī gandrīz trešdaļa (31,9%) jeb 438,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 8,8 tūkstošiem jeb 2,0%, bet gada laikā – par 19,3 tūkstošiem jeb 4,2%.

5,4 tūkstoši jeb 1,2% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 1,5%, bet 2021. gada 4. ceturksnī – 1,2%.

2022. gada 1. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,7 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,0 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,9 tūkstošus iedzīvotāju.

Latvijā pirmajā ceturksnī nodarbināti  63,2% iedzīvotāju

2022. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 869,3 tūkstoši jeb 63,2% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 1. ceturksnī bija 4,5 tūkstoši. Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 16,1 tūkstoti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis pieauga par 0,5 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 5,1 tūkstoti.

1. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,3 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,0% un 60,7%).

Lai gan kopš 2012. gada 3. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2021. gada 4. ceturksnī ES – 60,4%), 1. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,0%, savukārt Lietuvā – 65,2%. 

Jauniešu nodarbinātības līmenis palielinājies par 3,5 procentpunktiem

2022. gada 1. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 29,0%, kas ir par 3,5 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 50,6 tūkstoši jauniešu (2021. gada 1. ceturksnī – 43,7 tūkstoši).

Pamatdarbā nedēļā nostrādāja par 0,4 stundām vairāk

2022. gada 1. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,4 stundas, kas ir par 0,4 stundām vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,6 stundām vairāk nekā pirms gada.

Katrs divpadsmitais (71,6 tūkstoši jeb 8,2%) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 10,5 tūkstošiem jeb 1,4 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, bet par 5,3 tūkstošiem jeb 0,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

1. ceturksnī attālināti strādāja mazāk darbinieku nekā iepriekšējā ceturksnī

2022. gada 1. ceturksnī 17,5% (133,4 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. Tas ir par 34,2 tūkstošiem jeb 5,1 procentpunktu mazāk nekā pirms gada (167,6 tūkstoši jeb 22,6%) un par 10,3 tūkstošiem jeb 1,3 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (143,7 tūkstoši jeb 18,8%). No attālināti strādājošajiem 60,8% bija sievietes un 39,2% vīrieši.

Trešdaļa (33,8%) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, attiecīgi 38,9% vīriešu un 30,5% sieviešu. 27,8% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, 22,0% – vecuma grupā 45– 54 gadi, bet vismazāk (16,5%) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (21,1%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 15–34 gadi, bet zemākais (11,3%) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Darbu attālināti veica 63,9% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, nedaudz mazāk (62,0%) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 31,5% valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku, 28,7% zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas (L–N) darbinieku. Izglītības nozarē attālināti strādāja 19,7% darbinieku, bet viszemākais (8,8%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams tirdzniecības, transporta, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā.

Attālināti strādāja 38,8% vecāko speciālistu, nedaudz mazāk (38,6%) vadītāju, 30,5% speciālistu un 19,5% kalpotāju (biroja darbinieku).

2022. gada 1. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,7 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,0 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,9 tūkstošus iedzīvotāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt