Sadaļas Sadaļas

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 9,5%

Šā gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis samazinājies par 0,8 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,3 procentpunktiem.

Otrajā ceturksnī 94,5 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 7,1 tūkstoti mazāk nekā ceturksni iepriekš.

Pērnā gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija vienāds ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (10,2 %), bet šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas bezdarba rādītājs 10,3 % par 1,1 procentpunktu pārsniedza ES dalībvalstu vidējo rādītāju (9,2 %).

Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs.

Gada otrajā ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,5 %, bet Lietuvā – 8%.

Ilgstošie bezdarbnieki

Otrajā ceturksnī 40,3% jeb 38 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba 12 mēnešus un ilgāk.

Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir samazinājies par 2,7 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar pirmo ceturksni – par 5,2 procentpunktiem. Samazinoties bezdarbnieku skaitam, gada laikā par 3,7 tūkstošiem samazinājies arī ilgstošo bezdarbnieku skaits.

Jauniešu bezdarbs

2016. gada otrajā ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 18,9 %, kas ir par 3,7 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada un par 3,9 procentpunktiem augstāks nekā pirmajā ceturksnī.

Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits palielinājies par 2,1 tūkstoti un, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni – par 2,9 tūkstošiem.

No visiem bezdarbniekiem 14,7 tūkstoši jeb 15,6 % bezdarbnieku bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars gada laikā kopējā bezdarbnieku skaitā palielinājies par 2,7 procentpunktiem un par 4 procentpunktiem, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni. Otrajā ceturksnī 40,7 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, tas ir, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 59,3 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja. 

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Otrajā ceturksnī 31,7 % jeb 460 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, tas ir, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 7,1 tūkstoti jeb 1,5 %.

Šajā periodā 19,7 tūkstoši jeb 4,3 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam pērnā gada attiecīgo periodu šo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija 4,9 %, bet 2016. gada pirmajā ceturksnī – 3,9 %.

2016. gada otrajā ceturksnī Darbaspēka apsekojums notika 3,8 tūkstošos mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt