Bezdarba līmenis Latvijā pirmajā ceturksnī – 8,2%

Bezdarba līmenis Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī bija 8,2%. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā – samazinājies par 1,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Šā gada pirmajā ceturksnī bija 80 000 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 11 300 mazāk nekā pirms gada un par 300 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Kopš 2008.gada 3.ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015.gada 1.ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017.gada 4.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,1%) par 0,8 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3%).

2018.gada 1.ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,8%, bet Lietuvā – 7,2%.

Bezdarba līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā pa ceturkšņiem
(procentos)

Šā gada pirmajā ceturksnī par 3,3 procentpunktiem palielinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Tas pieaudzis no 38,4% 2017.gada pirmajā ceturksnī līdz 41,7% šā gada pirmajā ceturksnī. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 2 200 un šā gada pirmajā ceturksnī tas bija 32 800.

Šā gada pirmajā ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 14,7%, kas ir par 2,6 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada un 1,8 procentpunktiem zemāks nekā 2017.gada pēdējā ceturksnī.

Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 2 300, bet, salīdzinot ar 2017.gada 4.ceturksni – par 1 100.

Šā gada pirmajā ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 9 500 jeb 11,8% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā samazinājies par 1,1 procentpunktu, bet, salīdzinot ar 2017.gada pēdējo ceturksni, – par 1,5 procentpunktiem.

Šā gada pirmajā ceturksnī 37,1% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 62,9% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Šā gada pirmajā ceturksnī 30,8% jeb 435 600 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu.

Salīdzinot ar 2017.gada pēdējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 1 400 jeb 0,3%, bet gada laikā samazinājies par 22 600 jeb 4,9%.

Šā gada pirmajā ceturksnī 13 300 jeb 3,1% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam 2017.gada pirmajā ceturksnī šo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija 4,4%, bet 2017.gada pēdējā ceturksnī – 3,7%.

Šā gada pirmajā ceturksnī Darbaspēka apsekojums notika 4 100 mājsaimniecību, aptaujā piedalījās 7 400 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, norāda CSP.

KONTEKSTS:

Bezdarba līmenis Latvijā pērn bija 8,7%, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016.gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem - attiecīgi 7,7% un 9,8%, liecināja CSP dati. Pagājušajā gadā 85 400 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9 900 jeb 10,4%.

 

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti