Bezdarba līmenis Latvijā otrajā ceturksnī – 8,6%

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Bezdarba līmenis Latvijā šā gada 2. ceturksnī bija 8,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 1,2 procentpunktiem, bet gada laikā – par 2,2 procentpunktiem.

Covid-19 izraisītās krīzes rezultātā palielinājās bezdarbnieku skaits. 2. ceturksnī bija 83,5 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 22 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 11,3 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 

Kopš 2014. gada otrās puses Latvijā bija augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, un tikai 2019. gada beigās tas bija nedaudz zemāks nekā Lietuvā. 2. ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija tāds pats kā Lietuvā (8,6%), bet augstāks nekā Igaunijā (7,1%).

Ilgstošie bezdarbnieki

2020. gada 2. ceturksnī par 13,1 procentpunktu samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 40 līdz 26,9%. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 1,9 tūkstošiem, un 2. ceturksnī tas bija 22,4 tūkstoši.

Jauniešu bezdarbs

2020. gada 2. ceturksnī jauniešu (15–24 gadi) bezdarba līmenis bija 18,2%, kas ir par 3,1 procentpunktu augstāks nekā pirms gada un par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī.

Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 2,7 tūkstošiem un bija 11,3 tūkstoši.

2. ceturksnī starp visiem bezdarbniekiem 13,6% bija jaunieši. To īpatsvars gada laikā samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies par 2,1 procentpunktu.
2. ceturksnī 36,5% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 63,5% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

2020. gada 2. ceturksnī 29,9% jeb 415,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu.

Salīdzinot ar 1. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 3,9 tūkstošiem jeb 0,9%, bet gada laikā – par 18,3 tūkstošiem jeb 4,2%. 

2. ceturksnī 9,8 tūkstoši jeb 2,4% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 3,6%, bet 1. ceturksnī – 3%.

Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 3,6 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Ekonomiste: Situācija labāka nekā tā varēja būt

Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale
00:00 / 01:05
Lejuplādēt
Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale skaidroja - ekonomiskās aktivitātes kritums bijis mazāks, nekā bija gaidīts krīzes sākumā.

 

"Ekonomiskās aktivitātes kritums bija mazāks, nekā varēja gaidīt krīzes sākumā, un attiecīgi tas ir arī atspoguļojies mērenākā bezdarba pieaugumā. Protams, šajos datos sava loma bijusi arī valsts sniegtajam atbalstam tieši nodarbinātības veicināšanai.

Lai gan situācija ir sliktāka nekā pērn šajā pašā periodā, tomēr tā ir labāka, nekā tā varēja būt, ņemot vērā notikumu attīstību pasaulē.

Jāsaka, ka līdz šim dīkstāves pabalsta pieejamība ierobežoja bezdarba līmeņa pieaugumu. Lai gan dīkstāves pabalsta vietā stājies algu subsīdiju mehānisms, kā arī atbalsts eksportējošajiem un tūrisma nozares uzņēmumiem, prognozējams, ka bezdarba līmenis nedaudz vēl palielināsies. Situācija, ieejot 3. ceturksnī, ir salīdzinoši laba. Tā ir labāka, nekā varēja gaidīt martā, bet par to, ka pašlaik nav gaidāms straujš bezdarba pieaugums, liecina gan tas, ka gan nodarbinātības gaidas ir uzlabojušās, gan arī Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā informācija par reģistrēto bezdarbu, kurā pēdējo mēnešu kāpums ir apstājies," sacīja Migale.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti