Bezdarba līmenis Latvijā gada laikā nedaudz samazinājies

Bezdarba līmenis Latvijā šā gada 3. ceturksnī bija 9,5%. Tas, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nav mainījies, bet gada laikā samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Šā gada 3. ceturksnī 94 400 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 2500 mazāk nekā pirms gada un par 100 mazāk nekā ceturksni iepriekš.

Kopš 2015. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju. Šā gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,5%) par 0,9 procentpunktiem pārsniedza ES vidējo rādītāju - 8,6%.

Šā gada 3. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas arī augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs. Igaunijā un Lietuvā bez darba bija 7,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Latvijā šā gada 3. ceturksnī 41,6% jeb 39 300 bezdarbnieku bija bez darba 12 mēnešus un ilgāk. Samazinoties bezdarbnieku skaitam, gada laikā par 9 200 jeb 9 procentpunktiem samazinājies arī ilgstošo bezdarbnieku skaits, bet salīdzinājumā ar 2016. gada 2. ceturksni palielinājies par 1,3 procentpunktiem. 

Jauniešu bezdarba līmenis šā gada trešajā ceturksnī bija 19,3%, kas ir par 3,1 procentpunktu augstāks nekā pirms gada un par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā 2. ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits palielinājies par 1 800 , bet, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, samazinājies par 100.

Ekonomists: Lēna izaugsme

Kā norādīja "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, pēc bezdarba datiem skaidri var redzēt, ka Latvijas ekonomikas izaugsme kopumā ir kļuvusi lēnāka, un to lielā mērā ietekmējusi krīze būvniecības sektorā.

Šā gada pirmajā sektorā salīdzinājumā ar attiecīgu laika posmu pērn būvniecībā nodarbināto skaits bija par apmēram 10 000 jeb 14% mazāks, teica komercbankas ekonomists.

Kazāks: Izaugsme ekonomikā kopumā kļuvusi lēnāka

    Kavēšanās ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ieplūdi ir mazinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmi, arī nodarbinātību sektoros, kas ir atkarīgi no investīciju ieplūdes.

    "Tā labā lieta tomēr ir tāda: ja skatāmies uz kopējo nodarbināto skaitu, tad to, ko ir zaudējusi būvniecība, citi sektori ir spējuši pielikt klāt. Līdz ar tas kopējais strādājošo skaits būtiski mazinājies šogad nav,” sacīja Kazāks.

    Nodarbināti 61,8% iedzīvotāju

    CSP dati liecina arī, ka Lattvijā šā gada 3. ceturksnī bija nodarbināti 895 000 jeb 61,8% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,4 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 7000.

    Salīdzinot ar šā gada 2. ceturksni, 3. ceturksnī nodarbinātības līmenis nemainījās, bet nodarbināto skaits samazinājās par 3500.

    Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija transporta un uzglabāšanas nozarē, citu pakalpojumu jomā, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē, kā arī būvniecībā.

    Lai gan kopš 2012. gada beigām nodarbinātības līmenis Latvijā pārsniedz ES dalībvalstu vidējo līmeni (2016. gada 2. ceturksnī ES – 58,9%), šā gada 3. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 66,5%, bet Lietuvā – 62,8%. 

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti