Tādi pārtikas ražošanas giganti kā "'Mars", "Raffaelo", arī "Estrella" atteikušies no dabai nesaudzīgas palmu eļļas izmantošanas savu produktu ražošanā. Šādu ceļu mēģina iet arī Norvēģijas koncerns "Orkla" – tas savās ražotnēs Ziemeļvalstīs no palmu eļļas lietošanas ir atteicies gandrīz vispār. Nupat koncernam piederošais igauņu "Kalev" paziņoja, ka ražošanā izmantos vien "atbildīgu" palmu eļļu.
Tikmēr Latvijā "Orkla" piederošie uzņēmumi – "Ādažu čipsi", Staburadze" un "Laima" – produktu ražošanā arvien izmanto mūža mežiem nedraudzīgo palmu eļļu. To lieto gan čipsu, gan cepumu, gan arī konfekšu ražošanā. Savukārt Latvijā strādājošajiem lielākajiem mazumtirgortājiem – "Rimi Latvia" un "Maxima Latvija" – privāto preču zīmju produktu ražošanā pagaidām ir atšķirīga pieeja palmu eļļas izmantošanā.
Latvijā lielākajiem veikalu tīkliem – atšķirīga pieeja
FAKTI
- Pasaulē populārākā šobrīd ir palmu eļļa, kas masveidā tiek iegūta no palmu augļiem. Lielākoties Malaizijā un Indonēzijā, kur ir silti un ir liels nokrišņu daudzums.
- Palmu eļļu plaši izmanto kā piedevu biodegvielai, daudz lieto kosmētikas, kā arī, piemēram, sveču ražošanā. Vispopulārākā un patērētājiem redzamākā joma, tajā skaitā arī Latvijā, ir saldumu un dažādu našķu industrija, kur bez palmu eļļas praktiski neiztiek vairs neviens. Pirmkārt, tā ir laba saistviela, kas savieno produkta sastāvdaļas, tā nekūst istabas temperatūrā. Čipsiem savukārt tā piedod jauku kraukšķēšanu, šai eļļai pēc rafinēšanas nav arī īpašas piegaršas, kas nozīmē, ka izceļas paša produkta garša.
- Palmu eļļa ir lētāka nekā citas eļļas. Piemēram, rapšu eļļa šobrīd pasaules biržās maksā ap 850 ASV dolāriem par tonnu, saulespuķu eļļa – apmēram 800, olīvu eļļas cena sasniedz pat 4600 ASV dolārus, bet palmu – 700.
- 1995.gadā saražotās palmu eļļas apjomi visā pasaulē bija apmēram 15 miljoni tonnu, 2015.gadā – jau vairāk nekā 60 miljoni. Vides sargi satraukušies par to, ka palmu plantatori Indonēzijā un Malaizijā masveidā izcērt lietus mežus, kas, var teikt, ir pasaules plaušas, un saimnieko bezatbildīgi.
- Kopumā Indonēzijā un Malaizijā eļļas palmu plantācijas jau aizņem ap 17 miljoniem hektāru lielas platības, kas ir vairāk nekā, piemēram, Portugāle un Īrija kopā. Lielākoties tur agrāk bija lietus meži.
-
Lai to mainītu, šobrīd ir izveidota īpaša Ilgtspējīgas palmu eļļas apaļā galda organizācija, kurā apvienojušies gan daudzi palmu audzētāji, gan pārstrādātāji un pārtikas ražotāji ar apņēmību palmu audzēšanu padarīt atbildīgu. Tas nozīmē izmantot tās teritorijas, kuru vārdā nav jāupurē meži, tiem nedrīkst pielaist uguni, jāsamazina augsnes erozija u.c. Ja tas tā notiek, tad palmu audzētājs iegūst atbildīgas palmu eļļas sertifikātu.
Avots: Aizliegtais paņēmiens
"Ilgtspējīgas palmu eļļas izmantošana "Rimi" privātās preču zīmes produktos ir kļuvusi par vienu no uzņēmuma prioritātēm. Ņemot vērā, kādu kaitējumu dabai nodara palmu eļļas ieguves industrija,
"Rimi" ir pieņēmis lēmumu līdz 2020.gadam savos privātās preču zīmes pārtikas produktos izmantot tikai sertificētu [ilgtspējīgi iegūtu] palmu eļļu," norāda "Rimi Latvia".
Tātad jāgaida vēl divi gadi.
Savukārt cits liels plaša patēriņa preču mazumtirgotājs "Maxima Latvija" no palmu eļļas cenšas izvairīties.
"Uzņēmums "Maxima Latvija" savos ražotajos produktos palmu eļļu kā atsevišķu sastāvdaļu neizmanto. "Maxima Latvija" ražotajos salātos un mērcēs izmantojam olīveļļu un rapšu eļļu, savukārt kulinārijas izstrādājumu cepšanai un fritēšanai izmantojam rapšu eļļu. (..) Ir konditorejas izstrādājumi, kuru pagatavošanai izmantojam margarīnu un dažāda veida pildījumus, kuru sastāvā var būt arī palmu eļļa.
Jau kādu laiku meklējam un testējam dažādus margarīnus un pildījumu aizvietotājus, kuru sastāvā nav palmu eļļas," norāda "Maxima Latvija".
Pārtikas giganti atsakās no "bezatbildīgas" palmu eļļas
Šokolādes batoniņos "'Mars", "Snicker’s" un citos labi pazīstamos kārumu ražotāja pārtikas koncerna "Mars" produktos saskaņā ar uzņēmuma mājaslapā pieejamo informāciju tiek izmantota "atbildīgā" palmu eļļa, kas nozīmē, ka uzņēmumam ir attiecīgais sertifikāts.
Pārtikas ražošanas koncerns "Ferrero", kas ražo "Raffaelo", Nutella" un citus našķus, paziņojis, ka savos produktos izmanto tikai un vienīgi "atbildīgo" palmu eļļu.
Uzņēmums "Estrella", kas pazīstams ar saviem čipsiem, līdz 2017.gada pavasarim ražošanā izmantoja palmu eļļu, kas tieši iepirkta Malaizijā un Indonēzijā, bet tagad pilnībā no palmu eļļas atteikušies un tā vietā izmanto saulespuķu eļļu.
"Faktiski pavasara laikā notika šī produkta rotācija veikalos, un galvenais iemesls bija tendences, kas valda visā Eiropā, visā pasaulē faktiski, ka cilvēki vairāk domā par to, vairāk ieskatās produkta sastāvā, no kā tas tiek ražots, kādas tur ir vielas iekšā," skaidroja uzņēmumā "Estrella".
Kompānijā atzina, ka saulespuķu eļļa ir dārgāka par palmu eļļu, kas ietekmē arī produkta gala cenu – tā mainījās par aptuveni 7%-9%.
"Bezatbildīga" palmu eļļa vietējos čipsos un konfektēs
Vai palmu eļļa ir kaitīga veselībai?
Par to liela sabiedrības diskusija pagājušajā gadā notika Itālijā. Vēlāk tur īpašā simpozijā pulcējās arī zinātnieki, uztura speciālisti, mediķi un visa rezultāts bija īpašs ziņojums. Lūk, neliels fragments no gala secinājumiem:
- “Dalībnieki vienojās, ka nav pierādījumu par kādu īpašu palmu eļļas lietošanas ietekmi uz cilvēka veselību, salīdzinot ar citām piesātinātās taukskābes saturošām taukvielām. (..) Saskaņā ar starptautiskām vadlīnijām, piesātināto taukskābju uzņemšanai jābūt mazākai par 10% no kopējā enerģijas avota sabalansētā uzturā. Ievērojot šo limitu, palmu eļļa neapdraud cilvēka veselību (īpaši attiecībā uz tādām slimībām kā vēzis vai sirds un asinsvadu slimības).”
No otras puses, nesen Eiropas Pārtikas drošības aģentūra izplatīja brīdinājumu attiecībā uz palmu eļļu, jo tā saturot vairākas ķimikālijas (savienojumus), kas varētu būt potenciāli bīstamas eļļas patērētājiem. (..) Viens no šiem savienojumiem - glicidols, varētu ļoti nedaudz palielināt iespēju saslimt ar vēzi, tāpēc Eiropā šai tēmai ir veltīta milzīga uzmanība.
Glicidols ir viela, kas rodas, eļļu karsējot vairāk nekā 200 grādos. Glicidols rodas arī citās eļļās, taču palmu eļļā jo īpaši. Galvenās pretzāles - eļļu tādā temperatūrā nekarsēt.
Patērētāju no eļļas karsēšanas rezultātā radušās vielas - glicidola aizsargā arī Eiropas Savienības nesen pieņemtā regula, nosakot, ka maksimālais glicidola līmenis augu eļļās un taukos nedrīkst pārsniegt 1000 mikrogramus uz vienu kilogramu.
Biedrība “Zaļā brīvība” pērnā gada otrajā pusē veica glicidola analīzes vairākiem šokolādes krēmiem, kas nopērkami Latvijas veikalos. Lielākā daļa bija normas robežās, taču noteikto normu ievērojami pārsniedz "Rimi Basic" produkts, kas pēc regulas stāšanas spēkā no plaukta tātad būtu jāizņem.
Itālijas uztura fonda prezidents Andrea Poli patērētājus mierina - pirmkārt, vajadzētu veikt papildu analīzes, bet otrkārt, arī ja norma ir pārsniegta, tas nav bīstami, ņemot vērā, ka neviens šo krēmu taču nepatērē kilogramiem. Poli min arī savas valsts piemēru:
- "Itālijā palmu eļļas daudzums, ko uzņem patērētāji, ir diezgan zems. Apkopojot visu informāciju, šeit tas nav tik būtisks jautājums, vismaz ne mūsu valstī, jo vidēji viens itāļu pieaugušais dienā patērē 6-7g palmu eļļas, un tā tiešām nav problēma, šāds daudzums neapdraud veselību."
Kopējiem secinājumiem piekrīt arī Latvijas uztura speciāliste Eva Kataja, aicinot drīzāk uzmanīties no jebkādu eļļu vairākkārtējas karsēšanas, piemēram, gatavojot frī kartupeļus. Taču saukt palmu eļļu par kaitīgu veselībai, viņasprāt, nav nekāda pamata.
"No cepšanas viedokļa daudzām eļļām ir līdzīgas īpašības, bet, ja mēs runājam par garšas saglabāšanos produkta derīguma termiņā, šobrīd palmu eļļai īsta analoga nav. Jo citām eļļām sākotnēji arī ir neitrāla garša, bet derīguma termiņa laikā tai garšai ir tendence pastiprināties un viņa jau rodas kā blakus piegarša," klāsta uzņēmumā.
Jautāti, vai "Ādažu čipsi" var izsekot līdzi tam, no kurienes nāk palmu eļļa, uzņēmumā atzina, ka tas šobrīd to nevar izdarīt. Palmu eļļa tiek iepirkta no izejvielu piegādātājiem, kas nedodot garantijas, vai palmu eļļa ir atbildīgi iegūta.
"Ilgtspējīgas atbildības stratēģijas ietvaros plāns ir tāds, ka mēs varēsim izsekot, un tā arī ir tā atbildīgi iegūtā eļļa, kurai mēs varam izsekot," norāda uzņēmumā.
Tātad pagaidām "Ādažu čipsi" top ar "bezatbildīgu" palmu eļļu, bet esot plāns to mainīt tuvākajos trīs gados.
Palmu eļļa vai tās tauki tiek izmantoti arī "Staburadzes" produkcijā, piemēram, "Selgas" cepumos. Palmu eļļa daļēji aizvien ir arī "Laimas" konfektēs. Un arī šajos gadījumos tā nav tā "atbildīgā" palmu eļļa, par ko priecātos patērētāji, kas domā par vidi.
"Orkla" - "jā" palmu eļļai Latvijā, "nē" – Ziemeļvalstīs
Visus šos uzņēmumus un zīmolus – "Ādažu čipsus", Staburadzi un "Laimu" - vieno viena pazīme: tie visi jau vairāk nekā trīs gadus pieder norvēģu koncernam "Orkla".
Un zīmīgi, ka pašā Norvēģijā un citās Ziemeļvalstīs koncerns no palmu eļļas lietošanas ir atteicies gandrīz vispār, aizvietojot to ar rapšu un saulespuķu eļļu.
Koncerns 2016. gadā paziņojumā presei norādīja:
""Orkla Foods" and "Orkla Confectionary & Snacks" uzņēmumi Ziemeļvalstīs lielākoties jau ir aizvietojuši palmu eļļu ar veselīgāku alternatīvu, kas neveicina tropu mežu izciršanu. Laika posmā no 2008. līdz 2016.gadam uzņēmumi samazinājuši palmu eļļas izmantojumu par 90%. Daži uzņēmumi ir tuvu 100% samazinājumam."
Un vēl viens uzņēmuma apgalvojums:
""Orklas" uzņēmumi aktīvi fokusējas uz palmu eļļas izmantojuma samazināšanu, nodrošinot, ka palmu eļļa, kas šobrīd vēl tiek izmantota, ir izsekojama un atbildīgi ražota, šis mērķis jāsasniedz vēlākais līdz 2017.gada beigām."
2017.gads ir beidzies, un, piemēram, vēl viens "Orklas" uzņēmums, labi pazīstamais igauņu "Kalev" šajā termiņā ir iekļāvies. Un no šā gada visā "Kalev" produkcijā tiek lietota tikai "atbildīgā" palmu eļļa. "No šī gada sākuma mēs pērkam tikai sertificētu palmu eļļu, mums ir RSPO sertifikāts," teica uzņēmumā "Kalev".
"Orkla" arguments: Latvijas uzņēmumi grupai pievienojās vēlāk
Ar ko Latvija ir sliktāka par Ziemeļvalstīm un Igauniju? Ja šeit patērētājiem jāēd produkti ar dabai nesaudzīgu palmu eļļu. Vai gadījumā tā neizpaužas diskriminācija, par kuru diskusijas izvērtušās Eiropā, proti, ka rietumvalstīm ir vienas kvalitātes un atbildības produkti, bet pārējiem – standarti ir zemāki?
Jautāta, vai Ziemeļvalstu uzņēmumi ir vairāk priviliģēti nekā citi tirgi, piemēram, Latvija, "Orkla" Korporatīvās sociālās atbildības daļas viceprezidente Elena Bērensa sacīja:
"Nē, noteikti nē. Runājot par ilgtspējīgas attīstības izaicinājumiem, mēs esam liela grupa. Mums ir iespēja mēģināt veicināt labāku nozares praksi, mēģināt dalīties ar mūsu atklājumiem, lai tie tiktu izmantoti visos tirgos. Taču piesaiste vietējai videi un katra uzņēmuma loma ir ļoti nozīmīga, jo produkcija ir vietējā, un tas nozīmē, ka jābūt kombinācijai - pūles no "Orklas" puses un arī no paša uzņēmuma puses. Un man ir iespaids, ka "Orkla" Latvijā ļoti pievērš uzmanību tam, lai tiktu ražoti augstas kvalitātes produkti, un viņi ir ļoti ieinteresēti palmu eļļas jautājumā."
Konkrētus termiņus, kad uzņēmumi Latvijā pāries uz "atbildīgu" palmu eļļu vai to aizstās ar citām, "Orklas" amatpersona tā arī nenosauc. Latvijas uzņēmumi grupai esot pievienojušies vēlāk, tāpēc viss vēl esot procesā.
