Zemkopības ministrija informēja, ka pagājušā gada rudens lielais nokrišņu daudzums un applūdušie lauki negatīvi ietekmēja pavasarī sēto laukaugu un dārzkopības kultūraugu ražu, kavējot novākšanu, pasliktinot tās kvalitāti vai liekot zaudēt daļu ražas. Zaudējumi lielākā vai mazākā mērā radās lauksaimniekiem visā Latvijas teritorijā.
Tāpēc nu Zemkopības ministrija, konsultējoties ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, nolēmusi pārdalīt daļu šim gadam paredzētā pārejas posma valsts atbalsta finansējuma šim mērķiem.
No 4,4 miljonu eiro finansējuma paredzēts vienu miljonu eiro piešķirt par dārzeņu, augļu koku, ogulāju un kartupeļu platībām. Savukārt 3,4 miljoni eiro tiks izmaksāti par laukaugu platībām, izņemot ziemājus.
Atbalstu piešķirs, pamatojoties uz 2017.gada vienotā iesniegumā deklarētajām un apstiprinātajām platībām. Paredzams, ka atbalstu izmaksās lauksaimniekiem līdz šā gada vasaras sākumam.
Atbalstu nepiešķirs par ziemāju platībām un par platībām, par kurām jau rudenī tika izmaksāta kompensācija par plūdu un ilgstošu lietavu radītajiem zaudējumiem.
Patlaban Zemkopības ministrija izstrādā Ministru kabineta noteikumu projektu par atbalsta piešķiršanas nosacījumiem.
KONTEKSTS:
2017.gada augustā Latgali un citus Latvijas reģionus skāra pamatīgas lietavas, kas postīja gan ceļus, gan laukus.
Vēlāk valdība apstiprinājusi, ka no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēl gandrīz 15 miljonus eiro kompensācijām lauksaimniekiem. Bija paredzēts, ka tās saņems gandrīz 3000 saimniecību īpašnieki un valsts atlīdzinās tikai zemnieku ieguldījumus.
Tiesa, kā vēstīja LTV raidījums "De facto", atbalsts ne vienam vien zemniekam aizgājis gar degunu neskaidro kompensāciju piešķiršanas kritēriju dēļ. Pārbaudē noskaidrots, ka četras zemnieku saimniecības Latgalē nepamatoti saņēmušas plūdu kompensācijas un valstij kopumā atgriezīs teju 40 tūkstošus eiro.
