Eiropas Komisija ir piedāvājusi piekto pret Krieviju vērsto sankciju pakotni. Starp tām varētu paredzēt liegumu arī Eiropas Savienības robežas autokravu pārvadātājiem virzienā uz Krieviju un Baltkrieviju un uz tām, kā arī liegumu iebraukt Eiropas Savienības ostās Krievijas kuģiem. Lēmumi vēl gaidāmi. Taču šādi instrumenti ir ieviešami tikai tad, ja par to spēj vienoties visas Eiropas Savienības valstis kopā.
Par to jau iepriekš izteicās premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”): “Visefektīvākās sankcijas būtu, ka visa Eiropas Savienība pieņem tādu lēmumu, lai nebūtu iespēju kaut kur apiet, sūtot caur kādu citu valsti. Bet mērķis, protams, ir izolēt Krievijas ekonomiku, un šis ir viens no veidiem.”
Autopārvadātāju interešu pārstāvētājs Latvijā un ārvalstīs, biedrības "Latvijas Auto" ģenerālsekretārs Aleksandrs Pociluiko šāda lēmuma iespējamību vērtēja kodolīgi: „Es domāju, ka 50–60% nozarei tas nozīmētu darba izbeigšanu.”
Pociluiko uzsvēra, ka runa nav tikai par tiešajiem pārvadājumiem no Latvijas uz Krieviju, kas tikpat kā apsīkuši, vai no Krievijas uz Latviju.
Viņš norādīja uz Latvijas kā tranzītvalsts lomu pārvadājumos: „Ļoti daudz preču, ko Krievija ved uz Latviju, tām te rodas papildus vērtība. Piemēram, kokmateriāli, no kā te taisa konstrukcijas, nogādā tālāk Eiropas valstīs. Tāpat arī uz Krievijas pusi no Eiropas iesaista daudz transporta, kas ved uz Latvijas noliktavām kravas, ko te aplīmē ar akcīzes markām un daudz ko citu, un ved uz Krieviju. Paši saprotat, ka tās ir darbavietas ne tikai šoferiem, ekspeditoriem, transporta uzņēmumu vadītājiem. Tie ir arī metinātāji, tirgotāji, daudzās citās jomās strādājošie.”
Kopumā tendences ir skaidras – vairums Eiropas Savienības valstu uzņēmumu atsakās pieņemt iepriekš pasūtītas kravas no Krievijas, savukārt no Eiropas Savienības uz Krieviju ir arvien mazāk vedamā. Arī pārvadājumos pa dzelzceļu daļa piegāžu no Krievijas notiek atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem.
Daudz transporta un loģistikas uzņēmumu, neskatoties uz Krievijai un Baltkrievijai jau noteiktām vai gaidāmām sankcijām, šos virzienus no savas darba kārtības jau izslēguši, apzinājusi Latvijas Nacionālā kravas ekspeditoru un loģistikas asociācija.
Pārorientēšanās uz citiem tirgiem nebūs zibenīga, tāpēc transporta nozare pēc analoģijas ar Covid-19 laika ierobežojumiem sagaidītu palīdzības mehānismus.
Situāciju raksturoja starptautisko kravas pārvadājumu un loģistikas uzņēmuma „Vervo” attīstības vadītājs Andris Žīgurs: „Kļūst neizdevīgi doties šajā virzienā. Piemēram, ir uzņēmumi Krievijā, kas nav pakļauti sankcijām. Mums ir bijuši gadījumi, kad jāved audums. Tas nav pakļauts sankcijām, taču tad to Krievijā pārdod tālāk militārajiem, lai ražotu, piemēram, bruņuvestes. Kontrolējošās institūcijas var to traktēt kā sankciju pārkāpumu, un tad ir krimināllietas. Otrkārt, bankas ir ieviesušas savus riska rīkus. Kad kāds uzņēmums turpina saņemt regulārus maksājumus no Krievijas, lai samazinātu savus iespējamos riskus, banka var paziņot, ka slēdz kontu.
Mums, piemēram, lielākais darbības lauks ir Eiropa, bet ar šiem maksājumiem no Krievijas mūsu darbība var tikt apturēta.”
Eiropas Savienības valstis tomēr nespējot vienoties par sankcijām Krievijai un Baltkrievijai ostu un sauszemes transporta jomā. Tāpēc Baltijas valstu un Polijas transporta ministri pauduši gatavību piedāvāt priekšlikumus arī reģionāliem ierobežojumiem transporta nozarē.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (“Konservatīvie”) ir pārliecināts, ka pārvadājumu joma spēs ātri pārorientēties uz citiem tirgiem, kur nav tādu risku kā Krievijas virzienā. „Pieaug pieprasījuma apjoms uz Turciju, uz Vidusāziju, uz Balkānu valstīm.
Autotransporta nozare ir tā, kas visātrāk pielāgojas situācijai.
Varbūt izņemot kādas nelielas kompānijas, kas specializējušās Krievijas tirgum, tās varbūt tiešām varētu beigt savu darbību. Mums ir liels šoferu deficīts Latvijā un Eiropā. Ikviens šoferis, kurš strādā šādā firmā, bez problēmām atradīs darbu savā profesijā,” sacīja Linkaits.
Par iespējamu robežu slēgšanu kravu pārvadājumiem piektdien, 8. aprīlī, plānojuši runāt arī Baltijas valstu iekšlietu ministri. Eiropas Savienības nākamās sankcijas Krievijai par asiņaino iebrukumu Ukrainā sagaidāmas jau tuvākajā laikā.
