De Facto

Latvijas bankas – patvērums no «Google» un «Facebook» izkrāptajai naudai

De Facto

7 aprīļa «De Facto»

Bez izsoles «Rīgas meži» iznomā vērtīgu purvu, nomnieki saistīti ar skandāliem Rīgas pašvaldībā

Bez izsoles «Rīgas meži» iznomā vērtīgu purvu, nomnieki saistīti ar skandāliem Rīgas pašvaldībā

Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži” bez izsoles kūdras ieguvei SIA “Sfagnum” iznomājis Lielo Rustūžu purvu Limbažu novadā. Purvā ir ievērojami kūdras resursi, pēc šodienas pārdošanas cenām rēķinot - teju 200 miljonu eiro vērtībā. LTV raidījums “De facto” noskaidroja, ka nomnieks – SIA “Sfagnum” – kūdras izstrādes jomā nav zināms. Taču firmas pārstāvju vārdi iepriekš izskanējuši saistībā ar vairākiem skandāliem Rīgas pašvaldībā.

ĪSUMĀ:

  • “Rīgas meži” iznomāja SIA “Sfagnum” Lielo Rustūžu purvu kūdras ieguvei.
  • Purvs nav aizsargājams, bet ekspertu ieskatā tajā ir būtiskas dabas vērtības.
  • Izstrādei piedāvāti 150 ha no vairāk nekā 500 ha purva platības.
  • Izstrādei piedāvātajā daļa ir aptuveni 40% no kūdras šajā purvā.
  • Nomas līgums paredz iespēju paplašināt kūdras ieguvi līdz 480 hektāriem.
  • Nomas piedāvājums nācis no paša SIA “Sfagnum”.
  • “Sfagnum” pārstāvju vārdi iepriekš izskanējuši saistība ar skandāliem Rīgas domē.
  • Pēc “De facto” aplēsēm purvā ir kūdra aptuveni 189 miljonu eiro vērtībā.
  • “Rīgas meži” nav rīkojuši izsoli, lai iegūtu vislabāko nomas piedāvājumu.
  • Nomas maksa - nedaudz vairāk par 40 000 eiro gadā par visu teritoriju.
  • “Rīgas meži”: līgums slēgts uz 12 gadiem; uzņēmums vietējiem minēja 30 gadu kaimiņu būšanu. 
  • Gala lēmums par atļauju purva norakšanu būs jāpieņem Limbažu pašvaldībai.
  • Savukārt portālā manabalss.lv sākusies parakstu vākšana purva saglabāšanai.

 

Rīgas pašvaldības uzņēmumam “Rīgas meži” pieder meža īpašumi - dažādos Latvijas novados vairāk nekā 60 000 hektāru platībā. Tostarp purvi, no kuriem daļu “Rīgas meži” iznomā kūdras ieguvei.

Tieši šādiem nolūkiem firmai "Sfagnum” iznomāts arī līdz šim neskarts augstais purvs Viļķenes pagastā - Lielais Rustūžu purvs. Lai gan tas oficiāli nav iekļauts īpaši aizsargājamu teritoriju sarakstā, eksperti uzskata, ka šeit ir būtiskas dabas vērtības.

Purvu eksperte Agnese Priede uzsver vairākus iemeslus, kas šo purvu padara izcilu, tostarp šeit dzīvojošās retās putnu sugas. “Es gribētu uzsvērt ekosistēmas nozīmi, kā tas viss darbojas kopā un kāda ir šī loma dabā, kas ir daudz vairāk par retām puķēm vai putniņiem, tā ir purva regulējošā loma, ainaviskā loma un tā tālāk,” saka Priede.

Viņas pārstāvētā biedrība Vides pārraudzības valsts birojam arī nosūtījusi vairākus iebildumus ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskās apspriešanas ietvaros.

Rustūžu purvs ir vairāk nekā 500 hektārus liels, un tas ar sašaurinājumu vidū nosacīti sadalīts divās daļās. Sākotnēji spriests par teju visa purva izstrādi 480 hektāru platībā, šobrīd tiek piedāvāta alternatīva izstrādāt mazāko daļu, aptuveni 150 hektārus. Šajā daļā ir aptuveni 40% no iespējamā derīgā izrakteņa kūdras šajā purvā.

Jau pirms teju 15 gadiem bija pirmais mēģinājums sākt diskusiju par šī purva izstrādi, taču tolaik pašvaldība no šī plāna atteicās.

“Toreiz, aprunājoties ar Ziemeļvidzemes biosfēras speciālistiem un pašvaldību, toreiz - Viļķenes, tad priekšlikums bija aiziet uz Toļļu purvu, kurš ir mazāks pēc apjoma, bet dziļāks kūdras ziņā un ar mazākām dabas vērtībām,” saka Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukšēvics.

Rustūžu purvam šobrīd veic ietekmes uz vidi novērtējumu. Sabiedriskajā apspriešanā marta beigās piedāvāja izstrādāt tikai purva Ziemeļrietumu daļu, 150 hektārus.

Tieši par šādu platību noslēgts līgums ar SIA “Sfagnum”. Taču, kā norādīts sagatavotajā dokumentā, nomas līgums paredz: firmai jāizpēta viss purvs, jāiegūst derīgo izrakteņu pase 480 hektāriem, un pirms ieguves uzsākšanas nomas līgumu paplašinās uz visu platību.

Viļķenes pagasta iedzīvotājs, purva pierobežnieks Dzintars Ozoliņš atzīst, ka sabiedriskās apspriešanas laikā atbildes uz saviem jautājumiem no purva nomniekiem nav saņēmis.  

“Šīs apspriešanas laikā pārliecinājāmies, ka vai nu mums nestāsta visu patiesību, vai arī tiek fakti izmainīti un lietas tiek izmainītas,” saka Ozoliņš.

SIA “Sfagnum” pārstāvju vārdi iepriekš izskanējuši saistība ar skandāliem Rīgas domē

Kūdras ieguves nozarē SIA "Sfagnum" nav zināms spēlētājs. Gada pārskati neliecina par uzņēmuma aktīvu darbību. Firma nodibināta 2014. gada maija beigās, līgums ar “Rīgas mežiem” noslēgts tā paša gada decembrī.

Pašvaldības uzņēmuma pārstāvis norāda, ka purvs iznomāts, jo viņi tur nevar nodarboties ar mežsaimniecību. Nomas piedāvājums nācis no paša SIA “Sfagnum”.

“Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad saņemts ierosinājums par zemes nomu. To, atbilstoši likumam, mēs arī esam izvērtējuši un pieņēmuši lēmumu valdē - tātad šim ierosinājumam atsaukties. Jo saskatām tajā tikai saimniecisku ieguvumu un nekādu - ne saimniecisku, ne juridiski, ne dabas aizsardzības - risku,” saka “Rīgas mežu” valdes loceklis Edgars Vaikulis.

Nomnieka pārstāvju vārdi iepriekš izskanējuši saistībā ar vairākiem skandāliem Rīgas pašvaldībā.

Tagadējais “Sfagnum” valdes loceklis Renārs Rutkis savulaik bija atzīts par aizdomās turēto un arī apsūdzēts saistībā ar vairākiem uzņēmuma “Ceļu pārvalde” darījumiem par pakalpojumu un izejmateriālu iegādi. Tai skaitā bija divas epizodes par starpniecību kukuļdošanā. Tas notika laikā, kad “Ceļu pārvaldes” akcionārs vēl bija Rīgas dome un uzņēmumu vadīja Mārtiņš Lauva.

Vēlāk lieta pret Rutki tika izbeigta, jo neizdevās iegūt pietiekami daudz pierādījumu. Renārs Rutkis ar “De facto” izvēlējās nekomunicēt.

Otrs “Sfagnum” valdes loceklis šobrīd ir Jekaterina Kotova. Savukārt kā patiesā labuma guvēji pašreiz norādīti Āris Lancmanis un Jekaterīna Romaņuka. Viņa un Kotova saistītas ar “Rīgas satiksmes” lietā aizdomās turamā Māra Martinsona ģimenei piederējušiem un viņa paša vadītiem uzņēmumiem.

Sabiedriskajā apspriešanā no “Sfagnum” puses piedalījās Rutkis, taču diskusijās ar sanākušajiem viņš īpaši neielaidās, tāpat izvērsti neskaidroja uzņēmuma plānus un neatbildēja uz viņu jautājumu, kas patiesībā slēpjas aiz uzņēmuma.

Kūdra aptuveni 189 miljonu eiro vērtībā

Izmantojot pieejamos dokumentus par plānoto kūdras ieguvi, "De facto" aprēķināja, ka pēc esošajām realizācijas cenām, tur atrodas kūdra aptuveni 189 miljonu eiro vērtībā.

“Rīgas meži” nav rīkojuši izsoli, lai iegūtu vislabāko nomas piedāvājumu.

No kūdras ieguves brīža nomas maksa noteikta 268 eiro par hektāru jeb nedaudz vairāk par 40 000 eiro gadā par visu teritoriju. Nomas maksu noteicis sertificēts vērtētājs, kura vārdu mežu pārstāvis neatklāj.

Uz jautājumu, vai šajā gadījumā nav bijis tā, ka “Rīgas meži” ir darbojušies uzņēmēju interesēs, Vaikulis “De facto” atbild: “Liekas, ka laikam visu iepriekšējo intervijas laiku esmu runājis par velti. Tātad absolūti nekādā veidā vispār nav bijis ne zināms, ne kaut kādā citādā veidā esam pētījuši, analizējuši, veikuši kādu izmeklēšanas procedūru par to, kas, kur aiz kā stāv. Mēs saņemam konkrētu iesniegumu, tur var būt rakstīts Jānis Bērziņš vai varbūt rakstīts “sia mia” – mēs izvērtējam pašu priekšlikumu, noslēdzam tādu līgumu, kas mūs absolūti aizsargā, un tālāk jau kaut kādas darbības ir atkarīgas un visi riski tiek nolikti uz otru līgumslēdzēju pusi”.

Tiesa gan, divus gadus pirms līguma slēgšanas ar “Sfagnum” turpat blakus esošo Toļļu purvu “Rīgas meži” iznomāja izsoles ceļā. To ieguva SIA “Aho”, turklāt par trešdaļu dārgāk – maksājot 355 eiro par hektāru.

Līgumā ar “Sfagnum” nomas tiesības nav paredzēts nodot vēl tālāk, taču nekas neliedz mainīt šī uzņēmuma īpašniekus.

“Rīgas meži” apgalvo, ka līgums slēgts uz 12 gadiem, taču sabiedriskās apspriešanas laikā uzņēmuma pārstāvis Renārs Rutkis sola, ka būšot labi kaimiņi 30 gadus.

“Sfagnum” viedokli “De facto” neizdevās iegūt, jo uz datu bāzēs norādīto telefona numuru neviens neatbildēja, bet juridiskajā adresē uzņēmums nebija atrodams.

Rutkis bijis līgumpartneris Rīgas pašvaldībai arī citos darījumos, piemēram, ar citu viņa vadītu firmu Rīgas Mājokļu un vides departaments pērn noslēdza līgumu par strūklaku apkopšanu.

Ap Rustūžu purvu notikušo “De facto” lūdza komentēt arī “Rīgas mežu” tā laika kapitāldaļu turētājam Andrim Amerikam, taču viņš norādīja, ka nepiedalās uzņēmuma ikdienas darbā, par šādu līgumu nav lēmis un par to neko nezina.

Gala lēmums – dot vai nedot atļauju purva norakšanai, būs jāpieņem Limbažu novada pašvaldībai.

Savukārt portālā manabalss.lv sākusies parakstu vākšana purva saglabāšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti