Pēc viņa teiktā, valdībā pirmdien ir gaidāmas spraigas diskusijas par priekšlikumu nākamgad celt minimālo mēnešalgu.
Ja valdība izšķirsies palielināt minimālo algu, tad tās nodrošināšanai veselības aprūpei būs nepieciešams novirzīt papildu līdzekļus. 7,1 miljons eiro būs nepieciešams, ja minimālo algu cels par septiņiem eiro – līdz 367 eiro, bet 9,5 miljoni eiro, ja to palielinās par desmit eiro – līdz 370 eiro.
Viņš norādīja, ja līdzekļi minimālās algas celšanai veselības aprūpē netiks rasti, tad medicīnas nozare grims pelēkajā sektorā, tāpat veselības aprūpe būs dārgāka un rindas uz izmeklējumiem – garākas.
Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja, ka vienošanās par minimālās algas celšanu līdz 370 vai 380 eiro jau esot panākta.
Jau vēstīts, ka, diskutējot par valsts nākamā gada budžetu, sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – pauda kritisku nostāju par lielāko daļu valdības priekšlikumu nodokļu politikas reformu jomā.
Darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošās organizācijas norādīja, ka valdība cenšas salāpīt nākamā gada valsts budžetu, bet faktiski riskē palielināt nevienlīdzību sabiedrībā un vājināt izaugsmi ekonomikā.
Tāpat vēstīts, ka, neraugoties uz visnotaļ optimistiskajām prognozēm par tautsaimniecības izaugsmi nākamgad, ministrijām ir jāatrod iespēja samazināt savus bāzes izdevumus par kopumā 12,4 miljoniem eiro. Kopējie valsts budžeta tēriņi gan pieaugs, jo vairāk naudas novirzīs prioritārajām nozarēm, tostarp ir arī veselības aprūpe.
