Galvenais atbalsta veids iedzīvotājiem elektrības rēķinu mazināšanai bija pilnībā kompensētas elektroenerģijas sadales izmaksas, kas kopumā valstij varētu būt izmaksājis nedaudz virs 140 miljoniem eiro. Rēķinus tas samazināja par aptuveni trešo daļu. Tā kā atbalsta periods noslēdzās 30. aprīlī, rēķinos par maiju šī sadaļa atgriezīsies. Par cik tieši vairāk būs jāmaksā, atkarīgs no daudziem apstākļiem.
"Tur var būtiski atšķirties, kādu tarifa plānu un kādu līgumu ir noslēdzis šis lietotājs. [..]
Tiem iedzīvotājiem, kuriem ir ļoti jaudīgs pieslēgums, varbūt privātmājās, tiem šī atlaide bija lielāka, un attiecīgi tas lēciens atpakaļ arī būs lielāks,"
skaidroja Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas direktors Gunārs Valdmanis.
Galvenā sadaļa rēķinos ir pašas elektroenerģijas cena. Aprīlī mēneša vidējā cena biržā bija aptuveni divas reizes zemāka nekā elektrības cenu lēciena augstākajā pīķī decembrī. Tomēr cena joprojām ir krietni augstāka nekā pirms gada, turklāt tā ir ļoti svārstīga. Piemēram, aprīļa pirmajā nedēļā vidējā elektrības cena bija zemākā šogad, savukārt pēdējā nedēļā – augstākā šogad. Ekonomikas ministrijā (EM) norādīja, ka arī turpmāk cenā gaidāmas svārstības.
"Daudz kas ir atkarīgs no ģeopolitiskās situācijas, un cenas biržā gan gāzei, gan elektrībai mainās saistībā ar katru paziņojumu, kas ir par notikumiem Ukrainā. Faktiski mēs nevaram īsti prognozēt, kādas cenas būs vasarā, tomēr sagaidāms, ka būtisks cenu samazinājums tuvākajā laikā nav plānots," atzina EM Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore Līga Rozentāle.
Līdz ar 30. aprīli noslēdzies arī atbalsts apkures un dabasgāzes cenu mazināšanai. Tā kā laiks kļūst arvien siltāks un nami pakāpeniski apkuri atslēdz, šajā gadījumā atbalsta beigas iedzīvotāji izjutīs mazāk.
Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") līdzšinējo atbalstu sauca par dāsnu un norādīja, ka tādā apmērā kompensēt cenas vairs atļauties nevar.
Nākamos atbalsta pasākumus koalīcijas partijas gatavo rudenim, un tie vairs neattieksies uz visiem.
"Ir konceptuāla vienošanās gan par pensiju ātrāku indeksāciju, gan par nepieciešamību palielināt atbalstu tieši maznodrošinātajiem, bet šeit mēs esam runājuši par mērķētu atbalstu, līdz ar to tas vēl ir sarunu procesā," sacīja finanšu ministrs.
Reirs norādīja, ka kopumā dažādiem pabalstiem energoresursu cenu kāpuma dēļ valsts novirzījusi gandrīz pusmiljardu eiro. Atsevišķi pasākumi, piemēram, paaugstināts atbalsts elektroenerģijas aizsargātajiem lietotājiem, turpināsies līdz gada beigām.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrija (FM) prognozējusi, ka patēriņa cenu pieaugums šogad var sasniegt 8,5%, bet saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm inflācija šajā gadā var pieaugt no iepriekš lēstajiem 6,1% līdz 9,5%. Prognoze mainīta energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā. Krievijas agresija Ukrainā mazinās globālās tautsaimniecības izaugsmi.
