Bažījas par OIK atcelšanas ietekmi uz apkures cenām

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti sprieda par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas ietekmi uz atsevišķām tautsaimniecības jomām, tostarp siltumenerģijas tarifiem. Bažas par to pauda Darba devēju konfederācijā.

Bažījas par OIK atcelšana ietekmi uz apkures cenāmLinda Zalāne

    Saeimas komisijas sēdes dalībnieku vidū izvērtās plašas diskusijas par to, vai OIK atcelšana varētu ietekmēt patērētāju maksu par siltumenerģiju.

    Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns uzsvēra, ka OIK sāga nebeigsies tik drīz. Līdz ar to esot svarīgi pārskatīt noteikumu attiecībā uz kritērijiem par to, kas var saņemt atbalstu un kas ne, lai saglabātu konkurētspēju.

    Bet attiecībā uz siltumenerģijas tarifiem, viņaprāt, esošais modelis paredz nepamatotas šķerssubsīdijas no elektroenerģijas lietotājiem uz atsevišķu pašvaldību siltumpatērētājiem.

    Šim apgalvojumam nepiekrita Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, norādot, ka Elektroenerģijas tirgus likums nosaka, ka šķērssubsīdijas ir aizliegtas. Viņš sacīja – nevar apgalvot, ka tarifu pieaugums pēc OIK atcelšanas būs vērojams, jo pašvaldības pašas izvēlas savus apkures risinājumus. Ja tām ir pieejami alternatīvie siltumenerģijas ražošanas risinājumi, tad šāds pieaugums varētu nebūt.

    Maksas pieaugums par siltumenerģiju varētu būt tajās apdzīvotajās vietās, kur ir koģenerācijas iekārtas, kas ražo gan siltumu, gan elektroenerģiju.

    “Rīgā siltumenerģijas tarifs pamatā būs atkarīgs no TEC-2 turpmākās darbības. Tai ir viena no lielākajām siltuma ģenerējošām jaudām Rīgas apkārtnē. Ja skatāmies pēc datiem, kas bijuši apkopoti Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram, tad vietās, kur ir bijušas stacijas, kas saņem obligāto iepirkumu, un tas periods ir beidzies, tad Valmierā šis pieaugums bijis aptuveni 25%, Vangažos – aptuveni 30%, Baložos, Ādažos – aptuveni 10%. Tas viss ir atkarīgs no tā, vai šī stacija turpina darbu, vai tā ir jauna stacija, kāds cits tehnoloģiskais risinājums, cits kurināmais,” sacīja Miezainis.

    Komisijā runāts arī par atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijā nākotnē. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka patlaban Latvijā atjaunojamo energoresursu izmantošanā nav izmantots viss potenciāls un ir vieta izaugsmei.

    Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola uzsvēra, ka Latvija vismaz 2020. gadā izpildīs un pat pārpildīs mērķi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Tomēr pagaidām viņai nav pārliecības, ka Latvija sasniegs 2030. gada mērķus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu ražošanu.

    Arī komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (“KPV LV”) akcentēja, ka Lietuvā un  Igaunijā vēja un saules enerģijas izmantošana jau šobrīd ir krietni populārāka nekā Latvijā. Ja mēs šo potenciālu nākotnē neizmantosim, tad diezin vai sasniegsim 2030. gada mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu.

    KONTEKSTS: 

    Valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas ieceri no nākamā gada atcelt OIK maksājumu elektrības patērētājiem. Paredzēts, ka valsts atbalsts „zaļās” elektroenerģijas ražotājiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, līdz ar to iedzīvotājiem un pārējiem elektroenerģijas lietotājiem OIK izmaksas vairs rēķinos nebūs.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti